trešdiena, februāris 24, 2010

Izliets ūdens

Izlietais ūdens uz astroloģijas papīriem atgādināja par izmirkušajiem propedeitikas pierakstiem..

Pēdējā vakarā pirms lielās iespējas tikt pie automātiskās gala ieskaites, kā `laba zīme` un ne manas rokas izkustināta, no augstāk esošā plaukta krita kāda lieta un kaut kādā veidā sašķaidīja uz galda esošo, pāris litrus ietilpīgo akvāriju... vienā mirklī viss galds, mani pa galdu izklātie papīri un grīda bija lielā peļķē.. 
es neraudāju un pārmetoši nekliedzu uz `neveiklo roku`., kura izskatījās daudz satriektāka par mani pašu.. tik smejoties centos glābt glābjamo, pie sevis apsverot to, pie kā tas viss mani tālāk novedīs.. 
pēc izžāvēšanas rakstītais joprojām bija salasāms un lietojams, bet tik otrā rītā.. 
tai Nejaukajā rītā, kad sajaucot vienu vārdu (iekšā vietā uzrakstot ārā) saņēmu vēl vienu  ašo iespēju labāk apgūt nezināmo iekš kardioloģijas un propedeitikas kā tādas..  un pēcāk atbildēt  uz neskaitāmiem, iepriekš neprognozējamiem kardioloģiskiem un `sirsnīgiem` jautājumiem`aci pret aci` variantā..
man šķita, ka sasprāgšu daudzos, sīkos un viscaur nelaimīgos gabaliņos tieši tāpat kā tas akvārijs, kad sapratu, ka visi mani vairāku mēnešu pūliņi  tiek aizslaucīti kā Nekas viena vārda dēļ.. 

beigās jau viss beidzās labi, pat pirmā izgāju no eksāmena (nelaimīgi iekritušo spīdzināšanas) telpas un ļoooti pelnīti un atviegloti uzelpoju.. vien pateicoties veiksmīgai sakritībai un saviem, šoreiz jau iepriekš, viltīgi izskaitļotajiem plāniem par un ap iespējamajiem jautājumiem(viņa mīļākajiem..), kurus attiecīgi arī rūpīgāk apguvu un laimīgā kārtā saņēmu eksāmenā, haaa.. pēc tam pat sesiju laikā nokārtoju un  iztiku bez akadēmiskā, lai gan dokumentus jau biju iesniegusi un visus gan skolā, gan mājās sabiedējusi ar tobrīd nelokāmo domu~ iet prom., 
bet jā, viss ir labi, kas labi beidzas.. bet līdz tam bij smagi..

mja, laikam jau esmu mazliet emocionālais` nelīdzsvarotais` trakais` neaprēķināmais` entuziastiski jautājoši pārņemtais  students.. periodiski sezonālais..  līdz kādam brīdim vispār `neceļu ausi` par apkārt notiekošo, uzdoto un gaidāmo, bet kad paceļu, tad pamatīgi.. reizēm sanāk sacelt vētru ūdensglāzē vai kādā lielākā peļķē, kad viss tā `pēkšņi` uzbango un atklājas.. 
bet pirms laika no mušas izpūst ziloni gan man nepatīk, nea
Līdzīgi kā šovakar.. ,ar orbisiem, aspektiem un planētām pēdējā brīdī, jo ko rēķināt nav manā dabā kopš sevi atceros.., tik mierīgāk, jo nav sesijas pie leģendāri izslavētā un nejaukā pasniedzēja~ ārāgāzēja un tik graujošu plūdu.. un beigās., paredzētais pasākums tika pēkšņi pārcelts uz citu dienu..   

Ohhh, lucky Me!  :)

~~~
mazliet vēlāk, kad reizēm ir par vēlu
kad reizēm tomēr vēl nav tik vēls kā domāts
hmmm, pēdējā brīdī noķert to jau gandrīz garāmskrienošo ir savādāk, kā  skriet tam pa priekšu vai vienā laikā
jūti, sirds straujāk dauzās

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru