otrdiena, marts 24, 2015

Biju uz darba interviju( otro divu nedēļu laikā). 
Gāja labi.
Vienīgi pati nobijos~ ka ja nu tieku, tad būs jāsāk vairāk strādāt.
Un tad mans jaukais dzīves ritms var tikt apdraudēts.
Man tā patīk mani vēlie un nesteidzīgie rīti.. un arī tas, kā pa šo laiku esmu iedzīvojusies.
Neesmu droša, ka labāka atalgojuma dēļ esmu gatava to visu ziedot.  

Un trakākais, ka es vairs negribu iederēties kāda rāmīšos un nosacījumos.
Arī darbā ne, pat ja tas nāk no vadītāja.
Attiecīgi~ vispirms noklausos otra vēlmes un gaidas, un tad izvērtēju vai man to vajag vai ne,
un vai esmu ar mieru to pieņemt, sev ar to nekaitējot un sevi tādējādi kā neapzogot. 

Tā nu es šodien vēlreiz sapratu, ka neesmu `ideālais( pakļāvīgais) darbinieks` 
un ka atrast ideālu darba vietu un priekšnieku nav viegli, taču ir ļoti būtiski.
Un man jau tā ir~ manā slimnīcā, man tur tiešām patīk( teju viss)!
Strādāju brīvi pēc saviem ieskatiem~
neviens nespiež ierasties uz sapulcēm, neuzbāžas ar liekiem pienākumiem `uzņēmējdarbības vārdā`
un ļauj man būt man pašai, ar visiem maniem izgājieniem un dīvainībām.

Šodien, sēžot intervijā, sāku arī saprast, ka nākotnē laikam tomēr jāvirzās uz privātprakses pusi, paralēli darbam slimnīcā..
Es tomēr vairs neesmu studente un maza meitene, kuru citi drīkstētu grozīt pēc sava prāta un iegribām.
Arī pagājušās nedēļas intervija beidzās uz līdzīgas nots.
Sapratu, ka man to nevajag un tas vienkārši nav tā vērts.

♪ ♫ ♪  
(darbā iemīļota. domāju~ kāpēc? jo es jau tā jūtos..
pagriežu skaļāk un dziedu līdz, uzdejoju arī.. aiz prieka un viegluma)

Cilvēki nāk, cilvēki iet

Autobuss nāk, autobuss iet
mēs vēl paspēsim līdz debesīm

Jūtos kā nolaidusies no debesīm
autobusi tur nekursēja un laiks negāja
Sēžu kā fakts
klusums vēl tik dīvaini mulss

Cilvēki nāk, cilvēki iet
ļaujam tiem skriet

Varbūt reizēm arī esam tik dumji
un man nav vienalga tas

svētdiena, septembris 30, 2012

Dievišķā mīlestība vienmēr mirdz zeltā, nekas nespēj tai likt absūbēt

Mīlestība sākas, kad seksuālā enerģija vienlaicīgi skar citus cilvēka centrus~ sirdi, smadzenes, dvēseli un garu. Šai brīdī pievilkšanas spēks, vēlme kādam tuvoties, ir gaismas pilna, domu, jūtu un estētiskas pievilcības  izgaismota; vairs netiek meklēts vien egoistisks apmierinājums, nerēķināšanās ar partnera jūtām.
 
Garīgums sākas tur, kur mīlestība dominē pār seksualitāti, kad cilvēks spēj atraut kaut ko sev, lai sniegtu otram. Tāda mīlestība ir balstīta uz ziedošanos. Laika, spēka un naudas ziedošanu, ja nepieciešams, lai otrs uzplauktu un attīstītu savas spējas.
 
Ārēji nav nekādas atšķirības starp seksualitāti un mīlestību: tie paši žesti, apskāvieni un skūpsti.. atšķirīga ir tikai enerģijas virzība. Seksualitāte un mīlestība tik daudz neatšķiras fiziskajā plānā, tā atšķiras neredzamajā līmenī~ psihiskajā un garīgajā.
 
Ja jūs savā mīlestībā ieliekat mūžīgo dzīvību, nemirstību, skaidrību un gaismu, un tas, kuru jūs mīlat, pieaug un virzās uz priekšu un uzplaukst, pateicoties jums, tad tā patiešām ir mīlestība, jo īsta mīlestība visu vērš uz labu. Taču, ja jūs kādu mīlat, un viņam sāk neveikties, jums jāpadomā par savu jūtu kvalitāti un sev jāsaka: " Es taču viņu pazudinu. Iepriekš viņš bija spēka pilns, bet tagad- viena drupu kaudze." Jums nav ar ko lepoties. Meklējiet, kā savu kļudu labot.

Mīlestībai jāveicina izaugsme. Jūs varat lepoties, būt laimīgs un pateikties debesīm, ja redzat, ka jūsu mīlestības iespaidā mīļotais cilvēks uzplaukst, ir aizsargāts un jūtas drošībā. Taču cilvēki par to daudz nedomā, bet pēc tam nāk pie manis un saka: "Es viņu mīlu! Es viņu mīlu!" Tad atbildu: "Jā, zinu, kā vistu iemetat katlā." Jūs viņu mīlat, aprijat, un ar to viss beidzas. Nē, mīlestība neaprij, nekaitē. Redzat? Mīlestība, kādu es to saprotu, atšķiras no tās, kādu to redz pūlis vai neizglītoti jaunieši.


                                                                        Seksuālais spēks jeb Spārnotais drakons` 
O. M. Aivanhovs 


♪ ♫ ♪  

trešdiena, septembris 26, 2012

dvēseles miers nepārprotami ir labas veselības pazīme

laime ir prāta stāvoklis, garīga sfēra
tai jāveidojas mūsos pašos

nepieciešams darīt tā, lai katrai dzīves dienai ir jēga!

otrdiena, septembris 04, 2012

sweden

lieliska, jau `redzu` sevi izskrienamies.. daudz, daudz, dauuudz

saule sekst. marss
ideāli maksimālai enerģijas izlādei/uzlādei  kaut pus dienas garumā

ceturtdiena, augusts 30, 2012

mmm, dubļi..

šķiet, šodien restartējos...
mjamm, jau labs laiciņš aizritējis, kopš nolaidos no saviem mīlas mākoņ~augstumiem līdz sadzīviski~materiālistiskiem sīkumiem,
kuri nemaz nav tādi sīkumi ceļā uz pašīstenošanos..
mmm, un dubļi.. ir smagi., velk pie zemes pamatīgi.
diez tas viss stabilitātes nolūkos?

lai vai kā, šodien gan gribas lidot, vismaz uz mirkli
pat vecā jaka beidzot ir ieguvusi jaunu, spilgtāku toni un ziedošu rotājumu,
un micīte ar
+  atradu vēl pāris iedvesmojoši pacilājošus apģērba gabalus,
mmm, ak, es laimīgā ^^ 

un mums ir H2O! (vakar nebija..) "D

kaut kas būs tur augšā un te lejā sakustējies.. gribas dūdot
dūdoju ")


Mēness Tr. Sauli/Venēru
~iekšēja harmonija` skaistums un miers

svētdiena, maijs 27, 2012

mainīsies kas pārmainīsies..


reiz, pāris nedēļas iepriekš, sāku matus mazgāt ar olu un bija vēl labāk kā ar visai padārgo eko šampūnu! šodien eksperimentālos nolūkos iemasēju matos dzeramo sodu atšķaidītu ar h2o un arī ir burvelīgi- mati tīri, gludi, viegli un viegli ķemmējas.
Vai es vēl kādreiz tērēšos apšaubāmas izcelsmes veikala šampūnos un balzāmos? ne, vismaz ne tuvākajā laikā..
un tikai tad, ja pa rokai pavisam ļoti nebūs vismaz 1a ola vai pāris tējkarotīšu sodas, vai kāda cita brīnuma ")

iedvesmu smēlos socializējoties sociālajos tīklos
piem. te!

izrādās, ar sodu var ne tikai matus mazgāt, bet arī zobus baltināt, un sevi pašu nopulēt.. un vēl visu ko. 
vien bulciņu un keksiņu cepšanas nolūkos to izmantot būtu tīrais grēks un neprāts.., mmmhm


ps. reiz galīgi pārsagurusi  viscaur ietērpos sarkano mālu maskā ( tā tonizējot un uzmundrinot sagurušos).. pēc tam burtiski lidoju aiz enerģijas pārpilnības, nopietni! arī iesaku pamēģināt, ja nebaidāties viscaur noķēpāties ^^

piektdiena, aprīlis 20, 2012

ar vienu soli..

laimes sajūta nudien ir relatīva

`Laime ir tik trausla.. Tā ir mums blakus, kad mēs to nemanām` ~ 1a no visu laiku mīļotākajām kartiņām. (Un kāds gan tad brīnums, ja krustmeitu ietērpju līdzīgā `karnevāla tērpā`? ^^)


pirms kāda brīža nonācu pie visai nopietna (un sākotnēji, paskumja) secinājuma ~ ja pati sevī laimīgo sajūtu gammu neradu, tad citi manī to arī nespēj radīt.. diemžēl.. un līdz ar to ir diezgan bezjēdzīgi meklēt, cerēt un gaidīt uz tiem, kuri (it kā) darīs tevi laimīgu, laimīgāku un visvislaimīgāko

un mjaaa, lai cik banāli un panaivi tas arī izklausītos, tomēr izrādās ka joprojām~ KATRS PATS vien ir SAVAS LAIMES (un nelaimes) KALĒJS!!! kaut var jau būt, ka tik man tas tā sagadījies.. 
nu brīnos, kā šo senseno senču gudrību varēju piemirst?! biku pavainošu arī  valdošo stereotipu ietekmi uz zemapziņas dzīlēm un manu neapziņu~ ilūziju, ka tur ārā ir kāds, kurš spēj(spēs) mani darīt par vislaimīgāko būtni visā pasaulē.. absolūtas muļķības. 

tas gan neattiecas uz mazajiem brīnumiem, kuri ir patiesi brīnumi, pašu radīti un izloloti.. 

* * *
biku grimstot bezlaimības sajūtās (pavasara sagurums?) pieķēros ģimenes ~ dzimtas horoskopa pētniecībai.. traki interesantas lietas! kaut kur agrāk jau biju dzirdējusi par `sašķelto dvēseli`, kura pati vai plēšas pušu, jo grib gan šo, gan to.. kā debesis, tā zemi un tā tālāk un tā mūžīgi, bezgalīgi. vārdsakot, traki smagi, kaut tā visa jēga un pamatbūtība bija/ir~ brīvība, vieglums, gaisīgums, nenotveramība un mainīgums. tik tā pat arī reiz kur dzirdēju kādu parunu, ka nav iespējams jāt uz diviem zirgiem vienlaicīgi.. bet man tak gribas arī to otru, vismaz zemapziņā to sajūtu kā sev nepieciešamu! tāds kā ļauns un ne visai izdevies joks, tas sašķeltums savā divējādības dabas maksimumā. kaut nē, būs jau arī izdevies, kad iemācīšos to savienot un izmantot tā, lai kļūtu par vienu veselumu..

* * *
un jāa, šodien pēkšņi tiku pie visai interesanta un negaidīta sadarboties piedāvājuma, kas diezgan ļoti pacēla vispārējo noskaņu~ jaunas, vēl nepieredzētas vēsmas darba lauciņā, he he. tik kā tas būs un izvērtīsies?
apskatot astroloģiski~ šodien kā reiz Venēra, Saule un Merkūrs sekstīlī ar Mēnesi un Mars 1. mājā jaunavā.. pie šādiem aspektiem tam būtu būt kaut kam labam un aktīvi, mentāli, veselīgi rosīgam! ^^

pirmdiena, februāris 06, 2012

Māte Terēze: "


Pienākums bez mīlestības padara īgnu.
Atbildība bez mīlestības padara nesaudzīgu.
Taisnība bez mīlestības padara cietsirdīgu.
Laipnība bez mīlestības padara liekulīgu.
Gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu.
Kārtība bez mīlestības padara sīkumainu.
Gods bez mīlestības padara augstprātīgu.
Īpašums bez mīlestības padara skopu.
Ticība bez mīlestības padara fanātisku.
Dzīve bez mīlestības ir bezjēdzīga.
Toties dzīve mīlestībā ~ dod laimi un prieku." 


ne reizi vien aizdomājos(brīnos)~ 
kāpēc diez šādās tādās situācijās pati sev par pārsteigumu esmu tik īgna, nesaudzīgi cietsirdīga, nežēlīgi sīkumaina līdz pat skopumam., un ar garu bezjēdzīguma nopūtu galu galā.. 
līdz attopos! ka neesmu gluži Māte Terēze..

Bet! tas absolūti netraucē ar saprotošākajiem pacientiem šad un tad `iegriezt kādu ballīti` (mazu) biku uzdejojot/uzdziedot darba laikā, he he
reizēm vienkārši nespēju pretoties un savaldīties.. ^^
te šķiet, jāizsaka viņiem dziļa līdzjūtība..
(arī pacientam P, par `ausīm` mūsu abu kopbildē)

piektdiena, februāris 03, 2012

kamēr pasauli vēl nav pārņēmis 1. marta ārprāc...


Andrew Cohen, Spiritual Teacher:
The sexual/romantic experience is one of the most confusing areas of human life- especially for those who seek spiritual liberation. This is because it almost always creates profound emotional and psychological attachment. It is not a free ride, unfortunately. And therefore, unless we get our priorities clear, it is almost inevitable that that attachment will quickly become more important to us than our own potential for liberation in this life.

From the perspective of enlightenment, to be free means to be free from attachment. Attachment means, “I have something.” To be free means, “I have nothing.” When you hold on to absolutely nothing, you are free- automatically. And the truth that liberates is the profound recognition of just that fact- that your own natural state is already free. The only thing that keeps us in bondage is the unquestioned belief that there is something fundamental that is missing from our own self. Out of ignorance of our own natural state, we bind ourselves to people and things, convinced that through creating attachment we will find happiness and content­ment. But it never works that way, because where there is attachment, there is always fear of loss. And where there is fear, there can never be real happiness or deep contentment.

It is the revelation of enlightenment itself that shows us this directly—the perennial truth that real happiness and contentment lie within us as our own True Self, our own natural state, already full and complete as it is. But in this unenlightened world, we are deeply conditioned to believe that happiness and contentment lie somewhere outside our own self. So if we truly want to be free, we need to give up that way of thinking, in order to know that lasting contentment that will only be ours when we finally stop looking for it anywhere outside of ourselves.


ceturtdiena, februāris 02, 2012

Santa Maria!

pirmo reiz ko tādu redzu!
~ Tortilla Chipsu derīguma termiņš- 15.06.2012!!! He He.. ^^


jā, jā.. atzīstos, joprojām..

labi, ka mani laikus apturēja (milzīgs paldies!, ka man vairs nebija ko laimīgi kraukšķināt.. :p "D), pirms uz `veselīgā dzīves veida` lekciju ierados ar pustukšu čipsu paku azotē.. šķiet, tai mirklī (veikalā) atrados kādā zemapziņas stāvoklī un jau galīgi biju piemirsusi uz kurieni tūlīt došos. Bet nu es ticu, ka vismaz lektore mani būtu sapratusi.. "D

brīnumi notiek tur, kur tiem TIC!

miku piku., ekā., nesen kā nejauši uzzināju, ka mana vecā adrese ar tiek izmantota.. pag, a kā manas autortiesības? phehh, šķiet vajadzēja patentēt pirms `laidu pasaulē`... "D

šobrīd radu savu un ne tikai savu darba telpu- sev un citiem darboties gribētājiem publiski un brīvi pieejamu, arī tad ja es esmu aizlaidusies brīvdienās, jo pilnībā atpūsties (pārāk atlaisties) nedrīkst nekad!(jā, lūdzu dikti skarbi šo lasīt un mani iztēloties dikti nopietnu esam, to sakot..)- vismaz ne tie, kuriem ir lielumlielie mērķi., kuri prasa daudz daudz dauuuuuudz regulāra darba no dienas dienā. kaut arī šis nebūs mans īpašums., atstāšu tajā savus nospiedumus, mazuliet. Tik grūti izšķirties starp krāsām, it īpaši ja to palete Tik bieza un plaša, un nemaz nenāk tev pretī, tik piedāvā bezgala daudz variāciju.. kuru(as) ņemt? kura(s) būs tā īstā(s)? uhhh, tāda dilemmma. 
fiksais zvans māsai~ kā tur bija ar to telpu tonēšanu? telpiskuma radīšanu minimālisma apstākļos? ras ras.. un mani jau burtiski dzen rokā, lai tak atzīstos- kuras krāsas izvēlos.. izsprūku vēl uz pārdesmit minūtēm, lai uztaisītu ātro apspriedi ar klātesošajiem. kopīgi metam kauliņus un paliekam pie kontrasta- dzeltens un zilganzaļšs, tā ka nevar pateikt- zils vai zaļš.. un starp citu, ideāli saskan ar manu darba virsmas toni(gala vārds un atbildība protams, gulstas uz maniem pleciem, līdz ar to bez kaut daļējas toņu saskaņošanas es vienkārši nespēju.. jo visam jābūt saskaņotam!- vismaz manā prātā un skatījumā.. "D ). kaut ir arī pa acij, kurai tas par vēsu, traku un kaut kā tā., manējiem īkšķi gaisā.. kā nekā kopīgi lējām to laimīgo lozi..
1dienas rītā kabinets smaržoja pēc lakas~ nesen kā apstrādāts inventārs, bet 4. un 5dienu jau pavadīju sevis (un strādnieku) jaunizceptajā zālē, kura smaržoja pēc krāsas un vēl jālabiekārto, jāpilnveido un tā tālāk. vārdsakot, domas un idejas skrien šurpu turpu, un kādu laiku vēl skries, jo man nu ir uzticēts pilnībā iekārtot visu vingrošanas zāli, sākot ar krāsām un beidzot ar inventāra iegādi un izvietojumu, un ja vajadzīgs- pie sienas saurbšanas. šodien filosofēju par to, kādām būtu jāizskatās mūsu ideālajām līstekām, kur tās (ie)likšu, cik tās būs augstas, platas un funkcionālas-maināmas., informācija, protams, jāpasmeļ ārzemju kolēģu lapās, jo LV šķiet neviens līstekas neizmanto- vismaz ne publiski., un kur nu vēl tirgo.. tādēļ pašiem roka jāpieliek, lai pie tām tiktu, uzkonstruējot tās no sākuma līdz galam. 1dien mani vedīs uz darbnīcu, kur tikšos ar meistariem un nodošu tiem savu līsteku vīziju un redzējumu, lai viss būtu tā kā tam būtu jābūt. un es jau nesūdzos, man pat ļoti patīk- iekārtot un veidot, un radīt.. un ja vēl pašai tas viss no sākuma līdz galam jānoved, ehhh, laime pilnīga., un piepildījums ar. ")) un atbildība arī dzan., tāpēc domas lido šurpu turpu vēl aktīvāk. bet man prieks, vismaz dabonu izkustēties visādos plānos(fiziskos, mentālos un citos..), he he

brīnumus un ticību piesaucu, jo vēl pirms laika man centās iestāstīt, ka tur (jaunajā darba vietā) tā nenotiekot.. uz ko ar smaidu tik atbildēju~ `labi, labi.., to mēs vēl redzēsim.. domāsim pozitīvi (ar negatīvu noliegumu īpaši tālu uz priekšu nav iespējams tikt..)!`. hah, nu neviens man pretī vairs nerunā., jo ir notikušas manis piesauktās un izsapņotās Brīnumainās Pārvērtības!!!., kaut tas ir tikai pats pats sākums manis izveidoto vīziju, ieceru un sapņu piepildīšanā, aha... kā cilvēki mēdz novērot un pat skaļi izteikt- man esot Lielas Ambīcijas.., mjaa, nenoliedzu, bet man tas šķiet burvīgi, ja varu tās piepildīt un radīt, kļūstot par savas dzīves vislielāko mākslinieci. ")


ps. nākamās ar darbu saistītās `ambīcijas`(nepieciešamības) sniedzas tūkstošos (latu).., redzēsim cik tuvu tām izdosies pietuvoties (sākum-sviras jau iekustinātas..)..  tas būtu burvīgi., tad mans iestādījums sniegtos jau citos augstumos un plašumos.. 8)))

ar ko ikdienā nodarbojos, ja neskaita bezgalskaistu sapņu kaldināšanu?
mācu (trenējot piepalīdzu) daždažādiem cilvēkiem pēc iespējas pilnīgāk visvisādi kustēties, darboties un būt aktīviem, biežāk smaidīt un priecāties par to, kas ir un mazāk bēdāties un pukoties par to, kā nav.. un tomēr celties un velties, sēdēt, rāpot un staigāt pa kalniem un lejām, arī ēst un runāt, pat alfabēts un paralēla vārdiņu (kā latviešu, tā angļu..^^) mācīšana ietilpst ikdienas darbos.. teju Epiktēta vārdiem~ `..lai tie spētu mainīt to, kas ir to spēkos un samierinātos ar to, kas nav viņu spēkos., un spētu atšķirt pirmo no otrā..` tik tālu, cik vien tas ir viņu un manā ziņā

nu, kad visi `nokomandēti`, laižos, manuprāt~ pelnītajās BRĪVDIENĀS! ķermenis jau signalizē, ka laiks kaut nelielai atslodzei.. uz slēpēm??? mnee e, ar salu, grādos mīnuss divdesmitajos, draudzējos tikai mazuliet

izkustēšanos un Lielas Ambīcijas arī jums (un galvenais~ uzdrošināties tās piepildīt)! visvisādos plānos.. *

pirmdiena, janvāris 16, 2012

svētdiena, janvāris 08, 2012

pirms apsedzos ar klusu nopūtu.., 
~ skaistums!..
(visvisādā ziņā) *

Ja Mērfija likums var saiet greizi, tas noteikti notiks..

- Vienmēr būs jāatsakās no tā, ko Tu vēlies, par labu tam, ko Tu vēlies vairāk.
- Ja vienkāršākais veids atradīsies tieši Tavā acu priekšā, īpaši ilgāku laiku, to nebūs iespējams ieraudzīt.
- Ja Tu visu izskaidrosi tik nepārprotami, lai neviens nevarētu pārprast, būs kāds, kurš noteikti sapratīs citādi.
- Ja pazudusī lieta tiek atrasta, pazudīs kaut kas cits. Ātrākais veids, kā kaut ko atrast, ir sākt meklēt kaut ko citu.
- Visas nedzīvās lietas spēj pārvietoties tieši tik daudz, lai nokļūtu Tavā ceļā.
- Slava var aiziet, toties neslava paliks mūžīgi.
- Nekas nav tik pastāvīgs kā tas, kas tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu.
- Neviens neklausīsies, līdz Tu būsi pieļāvis kļūdu.
- Ja būsi apgriezis nagus, tev tos pēc stundas ievajadzēsies.
- Labākais veids, kā stimulēt jaunas domas, ir aizlīmēt vēstuli.
- Vairums cilvēku ir pelnījuši viens otru.
- Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
- Iespēja klauvēs pie durvīm tad, ka tu būsi uzlicis austiņas.
- Uzvarēs tas, kurš vismazāk būs gribējis piedalīties spēlē.
- Ja kurpe der, tā ir neglīta. Ja tev tā patīk, nebūs tava izmēra.
- Briesmīgas beigas ir ieteicamākas nekā briesmas bez beigām..

07.09.09

sestdiena, janvāris 07, 2012

pasaciņa




ritu, ritu lāsiņas
sīkas, sāļas, apaļas
ritu, ritu piles čaukst
tādā lietū akmens plaukst

pirmdiena, janvāris 02, 2012