svētdiena, februāris 28, 2010

Shum`Shum Domu Raksti

Pirms kāda laika, pēc kāda  `Kājām Gaisā` brīža, aptvēru, ka daudz par maz ir runāts un tik daudz kas palicis nepateikts un noklusēts.., un cik būtiski tas tomēr ir.., sevi izteikt, dzīvojot savu dzīvi šeit un tagad sirreāli, reāli un virtuāli

Aizdomīgajiem(zinu, ka tādi ir).., patiesi, liekot roku uz sirds.., šie jaunie vārdu plūdi nudien nav vientulībā dzimuši.. izmisuma vai uzmanības trūkuma dzīti un radīti Dvēseles kliedzieni..  šobrīd jūtos daudz mazāk vientuļa kā pirms gada, diviem, četriem vai pat padsmit.. un zinu, cik briesmīgi ir apjaust, ka esi viens, lai gan neesi viens

Jo patiesību sakot, cilvēks var justies dziļi vientuļš arī esot sabiedrībā., sabiedrībā, kas viņu neuzrunā.., un tas ir vēl ļaunāk.., kā būt mazā sabiedrībā, toties tādā, kas Tevi uzrunā , kad tajā  `atrodies` un sajūties daudz piepildītāks un laimīgāks
Un šī nav kārtējā dusmu,  gaudu un raudu izlietne vai kāds pustukšs un raupjš diskusiju forums, vai kārtējā sekotāju kolekcionēšanas vieta.. Šī ir mana virtuālā dārgumu (domu rakstu) glabātuve tiem, kas patiesi meklē un vēlas atrast
Tas ir tas, vai daļiņa no tā, ko vēlos aiz sevis atstāt šai tik virtuālajā pasaulē.., kurai  viennozīmīgi  ir savas priekšrocības un plusi
Jau sen vēlējos ko Savu arī Te un vairāk laika tā īstenošanai.., bet tik maz bij laika skrienot tieši no rīta līdz vakaram.. kad izbrīvējot sev patiesi brīvu brīdi jūties kā laupītājs un sliņķis.. un lai visu paspētu, brokasto un vakariņo vilcienā, darbā vai kādā ātrajā ēstuvē  vai vienkārši skrienot cauri parkam uz jogu, somā saliekot visu dienai nepieciešamo~ plānotāju, grāmatu, ēdienu, treniņtērpu, mūziku, zobu birsti un visu ko citu, jo nezini cikos un kā beigsies, veiksies tavs šīs dienas skrējiens.. kurā īsti nav brīvas vietas ne sev, ne viņiem. Jāatzīstas, tai brīdī es to visu patiesi izbaudīju un savā ziņā man pat patika, jo pati to visu biju izvēlējusies un regulēju..  

Un tad kaut kas notika..,



vajadzēja ko citu, sajutu nogurumu un vēlmi pēc vienkārša miera, bez steigas, pulksteņa, pilsētas dunas, ēku un auto strēlēm ar pieblīvētām ielām..  

Domāts` darīts.. 


un Te nu es esmu, pilnīgi citā pasaulē, kur notikumu virpuļiem ir citas krāsas un elpa...  Es, kādam pilnīgi cita, kādam atrasta sen nozaudētā.. pāršķīru jaunu lapu un sāku rakstīt no jauna, vien atskatoties un saliekot punktus uz i iepriekš rakstītā pēdās.. lai ietu uz priekšu, nu jau savādāk
Un nu, kad esmu atguvusies no šī skrējiena, varu rīkoties citu impulsu vadīta., jau gads apritējis, kopš izvēlējos sev citu ikdienu, mērķi un ceļu tā sasniegšanai.. un joprojām to nenožēloju, lai kā arī man pēc tam ir gājis.. nea, un ne tāpēc, ka es spītīgi baidītos atzīt savas kļūdas un sakāves( manī ir drosme un spēja atzīties, ja ir sajūta, ka tas tā ir).. šobrīd es vienkārši jūtos kā ieguvēja, jo joprojām rīkojos tā kā vēlos.. un tas, kas mani nenogalina(hmm..ietverot pieļautās kļūdas, nepareizos lēmumus un iegūtos punus..) padara mani stiprāku, gudrāku, pieredzējušāku un manu dzīvi interesantāku un piepildītāku, ejot savu, sevis veidoto ceļu

Shum`Shum Domu Raksti~ daļiņa no manis, ar kuru vēlos padalīties, ne paturēt sev vienai..  jo  lielāku prieku rodu daloties ar tiem, kas manis radīto patiesi vēlas saņemt.., sadzirdēt, saredzēt, sajust

..tādēļ savu domu rakstu Domu Rakstos :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru