gara, gara diena..

ar vairākiem piegājieniem nesekmīgi krāmēju savas mantas, nu jau divos koferos.. jau atkal taisījos lidot prom, kaut kur. kad stundu rādītājs jau ar vien vairāk draudēja ar lidmašīnas nokavēšanu, pagriezu to atpakaļ.., lai iegūtu jaunu laiku. kad man apnika n-tās reizes krāmēt un pārkrāmēt.., (izrādījās, ka divu vietā varētu pietikt ar vienu; jo mazāk, jo labāk) un palīgi arī tikai traucēja, jo vispār nesaprata ko gribu līdzi ņemt. vienkārši paņēmu somas  un aizgāju. bet lidostā izdomāja, ka ielidoju, ne izlidoju.. un tas nederēja. saldajā, no kontroles uzzināju seriāla cienīgus faktus par cilvēku (tik vienu atpazinu) savstarpējām samudžinātajām attiecībām un vispār vairs neko nesapratu,.. Vecrīgā kad sniga, uzzināju ka lv var pelnīt tik pat cik uk, tas gan lika aizdomāties. ak dievs, materiāliste..

~~~
nē, nē... tulkojumu nevajag, sapratu
Atspulgs tas pats, bet kādam zagts. 
Tiešs jautājums sev- Vai vērts padoties un nospļauties...


Gara, gara dzīve. 
Gara un grūta - kāds elsa un pūta. 
Bet es mācos dienu nodzīvot kā dzīvi vienu. 
Dodiet laiku atrast soli nākamam pakāpienam...

ps.

instant vintage
vēsturisks kadrs. tieši pirms tā tapšanas, tam garām pagāju es..

..vienu rītu, kad biju pazaudējusi stundu, garām ejot, redzēju, kā top šis foto
un nodomāju, kāpēc gan sunim būtu jāpozē veikalā?
bet viņš tik skaisti tur sēdēja, nu gluži kā šai bildē =)