Rīt..

..jau agri no rīta (10:00) nu jau gandrīz pēc nepilnu 2u gadu pārtraukuma apmeklēšu LFA semināru- fizioterapijas aktualitātes. nācās pat no jauna reģistrēties LFA, kā reiz bijušajam biedram (diezgan ļoti ieteicams būt oficiālajā  uzskaitē),  jo mainījusies valde un līdz ar to vēl visādas labas pārmaiņas notikušas manas prombūtnes laikā. un būtu tak traki muļķīgi tik viegli pavisam pazaudēt savu tik sūri grūti iegūto profesiju, kuras apgūšana prasīja TIK DAUDZ bezmiega nakšu un nervu (nepārspīlējot), un tik nenormālu mācīšanos un mocīšanos veselu 4u gadu garumā.. ja būtu tādos apjomos mācījusies vsk. laikos,  būtu vismaz teicamniece, ja ne izcilniece..

vēl uzzināju, ka darba grāmatiņas vairs neesot pieprasītas.. tas iepriecināja un mazliet uzlaboja visu situāciju, jo manējā jau sen kā ir meklējamo sarakstā.. pati nesaprotu kur un kā viņa varēja pazust! vēl tikai jāatrod, kur esmu noslēpusi diplomu, rāmī liekamo.. brrriesmiiiigi.. 

Bet vispār gribēju atzīmēt rīt apritošo pirmo aprakstīto gadu (tāds mazulīša briedums pagaidām gan sanāk.. :D ) mazliet neticami.. pašai reizēm grūti tam un visam noticēt un tomēr kaut kā viss kaut kur virzās., interesanti ko nesīs jaunais gads un ko pati tajā sastrādāšu.. :)

  ~~~

Ps.:

pirms nedēļas, kaut arī ziņās plosījās gripa, tētis aizvilka mani, māsu un Elīzi ciemos pie savas krustmātes, gribēja palielīties ar meitām un mazmeitu..  ar viņa krustmāti nebijām tikušās veselu mūžību (nepārspīlējot.., kopš pamatskolas? tik reti, jo nevienam jau nekad nav laika,,). biju šokā, kad ieraudzīju krustmāti- TIK labi saglabājusies! goda vārds, apbrīnojami. kā viņai tas izdevies??? ceru, ka  tas viņai no mātes un es viņas gados izskatīšos tik pat jauna ( man esot viņas mātes gēni un cilvēkam vnk aklam jābūt, lai  nepamanītu manu tik redzamo līdzību tēta radiem). gluži kā no jauna iepazinos arī ar krustmātes dēlu.. ( viņa tēla manā atmiņā vispār nebija..) mūsu atkal iepazīšanās sarunas interesantākā gultnē ievirzījās  pēc tam kad viņš  pavisam nopietni izteica domu, ka viņa sievas māte iespējams ir ragana.. (īsta), jo viņa kaķis viņu vnk neciešot.. un ka viņš gribot izveidot mūsu dzimtas koku un ir jau tā veidošanas procesā.. tēta dzimtas mājā tiek veidots pat neliels muzejs, kurā protams arī man vajadzēja pabūt lai visu apskatītu- bildēs, kurās nevienu seno radu neatpazinu, vecvecmammas šujmašīnas un vēl visādas lietas. izrādījās, ka pie krustmātes glabājas dzimtas senākais fotoalbūms, kurā var pat ieraudzīt bildes ar manu vecvecmammu  (Annu Mariju Immermani, dzimušu martā) jaunībā, kopā ar draudzenēm kādā masku ballē, kurā viņa esot ieguvusi pirmo vietu ar savu pašdarināto, bildē redzamo kleitu, kura viscaur  līnijās apšūta ar sērkociņiem! :D nodomāju- trakā sieviete! tāds darbs masku balles dēļ! izskatījās iespaidīgi, kamēr viena draudzene bija iejutusies velna ādā un otra- tā arī nesapratu kas.. tajā dienā uzzināju daudz jaunu un interesantu faktu par vecvecmammu kā aktīvu, stipru un uzņēmīgu sievieti, kura līdz tam man bija pilnīgi tumša bilde.

atceroties skolotāja mudinājumu, uzprasījos arī par vecvectēva (Ernesta) darbiem un nedarbiem, kurš arī bija tāda pati tumša bilde.. izrādās viņš paspējis ļoti daudz ko savā mūžā sastrādāt un mazdēla vārdiem, dzīvojies pat pa vairākām frontēm.. esot bijis mūziķis  un orķestra vadītājs/diriģents (varbūt tāpēc bērnudārza vecumā tētis man bija sarūpējis  īstas lielās klavieres un jau no 4u gadu vecuma man bija sava privātskolotāja mūzikā un klavierēs..? par sevi un klavierēm uzrakstīšu citreiz) paspējis gan vadīt kolhozu, gan paslepus čupoties ar meža brāļiem un vēl visu ko,.. 

kaut kur visam pa vidu pazibēja arī vecvecvectēvs ( ja nemaldos), kurš esot kuģojis uz Ameriku un vedis uz Latviju jaunākos tehnikas brīnumus.. 

iepriekš plašā  Ošu māja un saimniecība ceļa malā pie vecā oša, saistījās tikai ar krustmāti un tikai tagad uzzinu, ka to cēlis vecvectēvs, lai tur dzīvotu kopā ar vecvecmammu (pirmais tai apgabalā ievilcis mājā pat elektrību..)

kopumā- tik daudz informācijas un personvārdu, ka bez pierakstīšanas nav iespējams tam visam izsekot un to aptvert, bet vajadzētu. kaut kur visam pa vidu, kaut nedaudz uzķēru arī meklēto informāciju par iespējamo atstāto `dāvanu`..

ceru, ka vēl sanāks tikties ar tēta krustmāti, vecvecmammas meitu, un viņai pietiks laika pastāstīt visu līdz galam.. 

atvadoties viņa tik sirsnīgi smaidīja un māja ar roku.., vienai no viņas 2ām mazmeitām vārds tāds pats kā man, nezinu kura no mums vecāka, bet kāds noteikti nošpikoja.. vai nu tētis, kurš izdomāja man vārdu vai viņa brālēns..  :D