jo sapņiem nav beigu un lielceļiem nav..

lai paņemtu pauzīti skriešanā, šodien ar ~ 30km atklājām  velosezonu, kaut pati jau iepriekš 2x biju izlaidusies pavasarī.. saulē +16, liekās drēbes beidzot var nomest un vairs netuntuļoties kā sīpoliņš., un tik patīkami atkal ieelpot saulē uzsilušo priežu smaržu., galvā jau sāka rosīties idejas par to, kā ar velo atkal piekļūt tuvāk jūrmalai` tās mežiem

Doles salā apskatīju ezeru (kas man šķiet kā paliels dīķis), kur vasarā cilvēki atpūšoties`peldoties., tik ja vien es būtu tik savvaļīga būtne~ fantāzijas par zemūdens pasauli parasti ņem virsroku un es izvēlos tajā visā neielauzties.. vislabāk jūtos plašā, pēc iespējas dabiskākā kristāldzidrā baseinā, vēlams ar vidēji siltu, pārāk nehlorētu ūdeni un pavisam lieliski, ja nav pārāk dziļš un ir pieejamas arī nūdeles.. mjāa, peldētāja zuzanna vai krokodilu medniece no manis nesanāk., kaut es tad vismaz `protu peldēt` (zinu cilvēkus , kuri vispār`vispār nekad nepeld, manu mammu ieskaitot). kaut `ar laiku` esmu vairāk iemīļojusi pirtī`saunā pasildīšanos, kas mijas ar laisku peldēšanu`pavingrošanu un zemūdens masāžām, burbuļvannām ar visādām spa procedūrām., mjaaa..

tātad., pie Doles ezera ieskatījos melnzemē un jau sapriecājos, ka esmu beidzot atradusi lielisku zemi naudas kociņam (pilsētā tā vienmēr ir problēma~ kur lai ņem sakarīgu zemi saviem telpaugu draugiem?).. tik kur un kā lai to tagad paņem līdzi? te nu manī ieslēdzās Makgaivers un tūliņ ieraudzīju celtniecības plēvi, noplēsu sev vajadzīgo daudzumu.. netālu ieraudzīju linoleja gabaliņu (pie ezera saceltas vairākas svaigas mājas, sajūta kā būvlaukumā..) un sāku rakt.. mazliet vairāk kā saujiņu īpaši izmeklētu smilšu glīti iesaiņoju plēvē, to visu krusteniski pārsienot ar riteņa atslēgas stiepli un Ta Dā, gatavs! :D 

+ vakar radoši pieķēros `plānotāja projektam`., t.i. uzmeistaroju pati savu plānotāja vāku, jo tādu kā vēlējos veikalā nevar nopirkt., un nu man ir! un vēl man ir prieks un vēl pāris idejas savādākiem vākiem., Ta Dā! :)

laiski sildoties vakara saules staru pielietajā dīvāniņā un skrubinot zefīra gabaliņu saldajā, paklausījos Freda `mazo sestdienu` un iedomājos~ nez, vai ir arī tāda vintage mūzika?, šī pat ļoti pēc tādas izklausās.. būs jāpameklē.. 

..jo nekas nav neiespējams 
un nekas nav apsolīts..