jutekliskums

nu jau pāris dienas ik pa laikam laimīgi aizsapņojoties aizdomājos par to., cik`tik brīnišķīgi ir just, sajust un izjust.. un cik pasaulīgi tas tomēr ir, pat ja esi`esat te vieni, divi, mazuliet un tomēr tik daudz.. 

reiz pašos pirmsākumos skolotājs mani brīdināja, lai neiekrītu pārliekā `jutekliskumā`, pie sevis pasmējos,~ es tak tā jau mēdzu (reizēm) būt auksta, nejūtīga un tik neaizsniedzama kā pati sniega karaliene., bet sapratu, ko viņš ar to gribēja teikt. nu, kad par to jārunā, viņš mani vairs nebrīdina un to nepiemin nevienā vārdā., par ko atkal klusi smejos, arvien vairāk apjaušot~ balansa māksla ir liela māksla..

Taču tie ir vieni no, ja ne paši visvisburvīgākie brīži visā visā pasaulē un tos es nemainītu ne pret ko.. tās ir manas slēptās un atklātās tieksmes un jā, arī mana karma (pelnīta vai dāvināta), kas jāpārveido arvien smalkākās enerģiju izpausmēs..  

..saskatīt pasauli smilšu graudā

un debesis pļavas ziedā,

turēt bezgalību pastieptā plaukstā

un mūžību izdzīvot stundā..

` V. Bleiks 

vairs neatminos kur, 
bet ~5.gadus atpakaļ, šo pirmo reizi lasīju

  un kopš tās reizes, šis ir mans vismīļākais *