..nu jau labu laiku kā prātu un mieru man jauc domas par `BIZNESU` un NODOKĻIEM! jeeeziņ..
patreiz, joprojām vēl svārstos starp Mikrouzņēmuma nodokli un klasisko variantu., tāds `laikmets` tagad, kad bez tā vairs nu galīgi nekur.. un kaut kādā ziņā vilinoši ir abi varianti.. pirmo x, kad man stāstīja par to atšķirībām, man jau cipari gar acīm zibēja un 10x pārprasīju vienu un to pašu dažādos variantos, jo kā jau iepriekš esmu teikusi ~ es tak esmu fizioterapeite!!! nevis uzņēmēja, grāmatvede utt... brrr. kaut nu jau mazliet esmu iedziļinājusies tajā Visā un šo to arī zinu, ekhhh, kaut arī man būtu grāmatvede, kura reiz strādājusi VIDā un nu pilnībā to visu pārvalda un zin ko kur vajag (un var arī nevajadzēt..).. .
+ vakar kāds garām/riteņbraucējs paspēja man aši nodeklamēt dzeju par Sauli un mani ( ~ par to kā es pretējā ielas pusē stāvu pie luksofora un gaidu zaļo gaismu, un ar plaukstu aizsegusi sev acis, lai varētu ieskatīties košajā vakara saulē..), par ko sasmējos, jo nācu no skolas, kurā tieši pirms brīža runājām par Sauli un cilvēkiem, kuri sevi uztver kā `Sauli` citiem.. un pat ja arī manī brīžiem var novērot līdzīgas `pazīmes un iezīmes`, tveru to ar smaidu.. it īpaši, ja ar komplimentiem uz ielas bārstās Dvīnis (`vispasaules pļāpa..`), kurš izstudējis psiholoģiju un ir izbijis viesmīlis, kuram šķiet pareizos vārdus nav grūti atrast un izmantot.. ļāvu sevi pavadīt, ja ne līdz Vecrīgai tad pa ceļam līdz stacijai.. un tomēr ~ astroloģija nav tas pats, kas okultisms., un es nedzīvoju ne Siguldā, ne Rīgā vai Ogrē.. ~ visskaistākās meitenes dzīvo Kurzemē!: tā es viņam smejot noteicu.."D un laika man arī nav un nebūs.. kaut papļāpāt pāris kvartālu garumā bija interesanti (pati tak arī tāda pati `vispasaules pļāpa` Dvīnis, vien esmu)., ~ vēlot veiksmi tālākās medībās, pie stacijas šķīros, jo tur mani jau gaidīja mans maratonists un viņam ne visai tīk `sāncenši` ārpus trases.. uz ko jauniepazītais psihologs koķeti parādīja man mēli un skaļi nosmejoties nozuda cilvēku pūlī... kā viņu sauca? nav ne jausmas, bet viņam bija brūnas un dzīvas acis, melni mati, smaids, kurš nenozuda ne uz mirkli, pat visu laiku pļāpājot., un ritenis., un daudzumdaudz enerģijas..
+ skolā vēlreiz pārliecinājos, ka pat zvaigznes norāda uz to, ka no papīra darbiem, finansiāliem jautājumiem un pārkārtošanās pasākumiem pamatnodarbes/radošuma jomā šogad būs pagrūti izsprukt., ~ saprātīgu un atvērtu saprātu, lielisku intuīciju, radošumpilnu darbošanos lūdzu sev šogad dāvanā.. Paldiessss jau iepriekš.. "))
un drīz jau atkal dzimšanas diena un vasaras saulgrieži., aaaa, kā laiks skrien!!! un tomēr, VASARA ir mans vis visvissirdsmīļākais gadalaiks uz šīs zemeslodes, tā gan.. tad Viss ir tik dzīvs un košs, krāsains un smaržīgs, un., un.., un..,, un es tam visam pa vidu, jā gannn ")
ar šo pirms nu jau vairāk kā gada (2010 ziemā) uzsāku savus skriešanas treniņus., 3km tad man bija daudz un jau pēc 1,5km pārmaiņus skrienot/soļojot pieveicu atlikušo daļu, ceļu līdz mājām.. sāpes ceļos un pēdā šķita kā brīdinājums tam, ka skriešanai iespējams ir pārvilkta pāri trekna strīpa un pusmaratons man nespīd. Taču 2010. gada 15. jūnijā es sev uzdāvināju vislieliskākās un sev vispiemērotākās (ar supinātōriem) tuvējā apkaimē (UK) atrodamās Nike botas (kā citi saka, manās krāsās- violetiem akcentiem) un skrējienu ~ tomēr vēlreiz atsāku skriet., pirmajās reizes bija vājums, nespēks un sliktas dūšas sajūta., kam par labu nenāca arī tas, ka trases bija ļoti kalnainas (citu iespēju vienkārši nebija pilsētā, kura izvietota kalnos), bet pēc laika jau kļuva daudz vieglāk un varēju skriet un skriet (ceļus un pēdas no noguruma sāpēm šķiet sargāja veiksmīgi piemeklētie supinātōri), parasti pat pārskrienot treniņa noteiktos 8. km ( dēļ skaistajām dabas ainavām, kuras gribēju skatīt vēl un vēl..), un nu jau man kabatā ir 2 oficiāli pieveikti pusmaratoni!
Ko es sev dāvināšu šogad? vai tas būs pašai savs mazais `fizio biznesiņš` jebšu tikai tā pats pats aizsākums un veidošana vai kas cits, hmm.. laiks rādīs.. taču sevi apdāvināt un palutināt gan man tīk, it īpaši manā dienā., vai tā būtu netipiska balta kleita ar banti (pirkta skriešanai pa pļavu, ne pilsētas ielām), traki skaists un neatvairāms gultas veļas komplekts, kurā ik vakaru laimīgu smaidu ietīties (mans vismīļākais jau gadiem) vai brīvdiena no skolas un darba un Visa`Visiem ar klusu kino apmeklējumu, baseinu un spa., Tokajas muskata vīnu (mans mīļākais) un saldējumu un viņu.. vai grāmatu, kuru vairs negribas izlaist no rokām, kopš tā tur brīnumaini iegūlusi tik īstā un atbilstošā brīdī.. mmm, iespēju, kā sevi iepriecināt tik daudz! atliek tik tvert! un dzīvot Dzīvi dzīvi.. tā lai laimīgi un piepildīti, lai gadās pa īstai un neviltotai laimes asarai.. ")
starp citu, arī mammai gadījās pa laimes asarai., atverot manu, iepriekš minēto `pārsteigumu`., kuram vajadzēja tomēr vairāk kā 2as dienas, lai rastos un piepildītos., un vēl tas savas taustāmas aprises ieguva nevis 5 - 7 darba dienās kā rakstīts, bet gan 3ās!, kas man vienkārši lieliski derēja.. un tas viennozīmīgi bija tā vērts.. nu jau arī citi paspējuši to `aptaustīt`, novērtēt un nodēvēt kā `īpašu grāmatu`. mjaaa, tā ir tāda viena vienīgā un unikāla ~ mana pirmā grāmata! ")
+ skolā vēlreiz pārliecinājos, ka pat zvaigznes norāda uz to, ka no papīra darbiem, finansiāliem jautājumiem un pārkārtošanās pasākumiem pamatnodarbes/radošuma jomā šogad būs pagrūti izsprukt., ~ saprātīgu un atvērtu saprātu, lielisku intuīciju, radošumpilnu darbošanos lūdzu sev šogad dāvanā.. Paldiessss jau iepriekš.. "))
un drīz jau atkal dzimšanas diena un vasaras saulgrieži., aaaa, kā laiks skrien!!! un tomēr, VASARA ir mans vis visvissirdsmīļākais gadalaiks uz šīs zemeslodes, tā gan.. tad Viss ir tik dzīvs un košs, krāsains un smaržīgs, un., un.., un..,, un es tam visam pa vidu, jā gannn ")
ar šo pirms nu jau vairāk kā gada (2010 ziemā) uzsāku savus skriešanas treniņus., 3km tad man bija daudz un jau pēc 1,5km pārmaiņus skrienot/soļojot pieveicu atlikušo daļu, ceļu līdz mājām.. sāpes ceļos un pēdā šķita kā brīdinājums tam, ka skriešanai iespējams ir pārvilkta pāri trekna strīpa un pusmaratons man nespīd. Taču 2010. gada 15. jūnijā es sev uzdāvināju vislieliskākās un sev vispiemērotākās (ar supinātōriem) tuvējā apkaimē (UK) atrodamās Nike botas (kā citi saka, manās krāsās- violetiem akcentiem) un skrējienu ~ tomēr vēlreiz atsāku skriet., pirmajās reizes bija vājums, nespēks un sliktas dūšas sajūta., kam par labu nenāca arī tas, ka trases bija ļoti kalnainas (citu iespēju vienkārši nebija pilsētā, kura izvietota kalnos), bet pēc laika jau kļuva daudz vieglāk un varēju skriet un skriet (ceļus un pēdas no noguruma sāpēm šķiet sargāja veiksmīgi piemeklētie supinātōri), parasti pat pārskrienot treniņa noteiktos 8. km ( dēļ skaistajām dabas ainavām, kuras gribēju skatīt vēl un vēl..), un nu jau man kabatā ir 2 oficiāli pieveikti pusmaratoni!
Ko es sev dāvināšu šogad? vai tas būs pašai savs mazais `fizio biznesiņš` jebšu tikai tā pats pats aizsākums un veidošana vai kas cits, hmm.. laiks rādīs.. taču sevi apdāvināt un palutināt gan man tīk, it īpaši manā dienā., vai tā būtu netipiska balta kleita ar banti (pirkta skriešanai pa pļavu, ne pilsētas ielām), traki skaists un neatvairāms gultas veļas komplekts, kurā ik vakaru laimīgu smaidu ietīties (mans vismīļākais jau gadiem) vai brīvdiena no skolas un darba un Visa`Visiem ar klusu kino apmeklējumu, baseinu un spa., Tokajas muskata vīnu (mans mīļākais) un saldējumu un viņu.. vai grāmatu, kuru vairs negribas izlaist no rokām, kopš tā tur brīnumaini iegūlusi tik īstā un atbilstošā brīdī.. mmm, iespēju, kā sevi iepriecināt tik daudz! atliek tik tvert! un dzīvot Dzīvi dzīvi.. tā lai laimīgi un piepildīti, lai gadās pa īstai un neviltotai laimes asarai.. ")
starp citu, arī mammai gadījās pa laimes asarai., atverot manu, iepriekš minēto `pārsteigumu`., kuram vajadzēja tomēr vairāk kā 2as dienas, lai rastos un piepildītos., un vēl tas savas taustāmas aprises ieguva nevis 5 - 7 darba dienās kā rakstīts, bet gan 3ās!, kas man vienkārši lieliski derēja.. un tas viennozīmīgi bija tā vērts.. nu jau arī citi paspējuši to `aptaustīt`, novērtēt un nodēvēt kā `īpašu grāmatu`. mjaaa, tā ir tāda viena vienīgā un unikāla ~ mana pirmā grāmata! ")
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru