kā rīts pret vakaru, tik dažādās noskaņās savu ikdienu izdzīvoju.. ja no rīta vai pat visu dienu zeme mirkst lietū, tad tomēr nav izslēgts, ka vakarā tā laistīsies košos saules staros

pavisam pēkšņi izdziedinājos ar dziesmu, absolūti naivu un pozitīvu ( 1. X pa radio dzirdētu), bet tieši laikā., vēlāk (joprojām) to dungojot, radās nojauta, ka tā ir tieši tas, kas manai dvēselei šeit un tagad ir nepieciešams un vai tik tur augšā atkal jau nespēlē ~ mēness trig. hīrons!? jo tā brīnumaini iedarbojas. un šorīt skatos~ ka tā nudien bija! heh ")