šodien (vakar) pa vidu mājas (jā, veselas mājas! uhhh) spodrināšanai, attapos, ka man tak ir arī suns un kaut kur arī kaķis ~ nelāgi izmircis uz palodzes, aiz loga., kad ārpasaulē bija paplosījies spēcīgs vējš un lietus.. kad tas viss bija jau tā kā pierimies (mazinājies), nodomāju izvest suni pastaigā, bet šis tik izbrīnīts un lēnīgi negribīgs, pagāja vesela minūte kamēr izgāja laukā, lai paošņātu gaisu un ātri, ātri iespruktu atpakaļ, he he, nosmējos par suņa reakciju.. bet pareizi, neviens jau negrib izlīt kā suns, un šis konkrētais eksemplārs pat peļķēm lec pāri ar slaidu loku un peldēšanās arī nav viņa mīļākais vaļasprieks

taču kad lielie lieti bija nolijuši un jau atkal spīdēja saule, tad gan viņš ļāvās nākt man līdz pastaigā. gala pietura mums ir dārzā, tur aug manas delikateses- plūmes (mmmm, jocīgākais tik tas, ka es vienīgā, kurai tās no mums tā garšo, bet es jau nesūdzos- visi koki mani "D.,), vispirms es pamielojos(pavakariņoju) un tad tur pat jau blakus ir arī viņa (suņa) gardumi- bumbieri (priekš manis par miltainiem un sausiem).. un nu man vienmēr ar smaidu patīk noskatīties, kā viņš tik rūpīgi, ar tādu kā grāciju savās kustībās, izmeklē tos, kurus ēdīs, apstaigājot visapkārt bumbierei., dzidrie āboli gan viņam ne visai, nevienu nepagaršoja., un reizēm es pat jūtu, ar kādu neizpratni un `ejam tak ātrāk pie bumbieriem`, viņš noskatās uz mani un plūmju kokiem, he he, katram savs.. ")

īru seters

skatoties šo suņu bildes, rodas iespaids, ka tiem kustības/pozas- visiem kopīgas un vienādas.

tik šī stāsta galvenais varonis ir melnspailvains skaistulis vecumdienās,

bet šī poza (tieši spalvu spalvā šāda) viņam manāmi mīļa un raksturīga,
nu jau daudziem (15) gadiem cauri guļot un visu/-us uzmanot ")