miku piku., ekā., nesen kā nejauši uzzināju, ka mana vecā adrese ar tiek izmantota.. pag, a kā manas autortiesības? phehh, šķiet vajadzēja patentēt pirms `laidu pasaulē`... "D
šobrīd radu savu un ne tikai savu darba telpu- sev un citiem darboties gribētājiem publiski un brīvi pieejamu, arī tad ja es esmu aizlaidusies brīvdienās, jo pilnībā atpūsties (pārāk atlaisties) nedrīkst nekad!(jā, lūdzu dikti skarbi šo lasīt un mani iztēloties dikti nopietnu esam, to sakot..)- vismaz ne tie, kuriem ir lielumlielie mērķi., kuri prasa daudz daudz dauuuuuudz regulāra darba no dienas dienā. kaut arī šis nebūs mans īpašums., atstāšu tajā savus nospiedumus, mazuliet. Tik grūti izšķirties starp krāsām, it īpaši ja to palete Tik bieza un plaša, un nemaz nenāk tev pretī, tik piedāvā bezgala daudz variāciju.. kuru(as) ņemt? kura(s) būs tā īstā(s)? uhhh, tāda dilemmma.
fiksais zvans māsai~ kā tur bija ar to telpu tonēšanu? telpiskuma radīšanu minimālisma apstākļos? ras ras.. un mani jau burtiski dzen rokā, lai tak atzīstos- kuras krāsas izvēlos.. izsprūku vēl uz pārdesmit minūtēm, lai uztaisītu ātro apspriedi ar klātesošajiem. kopīgi metam kauliņus un paliekam pie kontrasta- dzeltens un zilganzaļšs, tā ka nevar pateikt- zils vai zaļš.. un starp citu, ideāli saskan ar manu darba virsmas toni(gala vārds un atbildība protams, gulstas uz maniem pleciem, līdz ar to bez kaut daļējas toņu saskaņošanas es vienkārši nespēju.. jo visam jābūt saskaņotam!- vismaz manā prātā un skatījumā.. "D ). kaut ir arī pa acij, kurai tas par vēsu, traku un kaut kā tā., manējiem īkšķi gaisā.. kā nekā kopīgi lējām to laimīgo lozi..
1dienas rītā kabinets smaržoja pēc lakas~ nesen kā apstrādāts inventārs, bet 4. un 5dienu jau pavadīju sevis (un strādnieku) jaunizceptajā zālē, kura smaržoja pēc krāsas un vēl jālabiekārto, jāpilnveido un tā tālāk. vārdsakot, domas un idejas skrien šurpu turpu, un kādu laiku vēl skries, jo man nu ir uzticēts pilnībā iekārtot visu vingrošanas zāli, sākot ar krāsām un beidzot ar inventāra iegādi un izvietojumu, un ja vajadzīgs- pie sienas saurbšanas. šodien filosofēju par to, kādām būtu jāizskatās mūsu ideālajām līstekām, kur tās (ie)likšu, cik tās būs augstas, platas un funkcionālas-maināmas., informācija, protams, jāpasmeļ ārzemju kolēģu lapās, jo LV šķiet neviens līstekas neizmanto- vismaz ne publiski., un kur nu vēl tirgo.. tādēļ pašiem roka jāpieliek, lai pie tām tiktu, uzkonstruējot tās no sākuma līdz galam. 1dien mani vedīs uz darbnīcu, kur tikšos ar meistariem un nodošu tiem savu līsteku vīziju un redzējumu, lai viss būtu tā kā tam būtu jābūt. un es jau nesūdzos, man pat ļoti patīk- iekārtot un veidot, un radīt.. un ja vēl pašai tas viss no sākuma līdz galam jānoved, ehhh, laime pilnīga., un piepildījums ar. ")) un atbildība arī dzan., tāpēc domas lido šurpu turpu vēl aktīvāk. bet man prieks, vismaz dabonu izkustēties visādos plānos(fiziskos, mentālos un citos..), he he
brīnumus un ticību piesaucu, jo vēl pirms laika man centās iestāstīt, ka tur (jaunajā darba vietā) tā nenotiekot.. uz ko ar smaidu tik atbildēju~ `labi, labi.., to mēs vēl redzēsim.. domāsim pozitīvi (ar negatīvu noliegumu īpaši tālu uz priekšu nav iespējams tikt..)!`. hah, nu neviens man pretī vairs nerunā., jo ir notikušas manis piesauktās un izsapņotās Brīnumainās Pārvērtības!!!., kaut tas ir tikai pats pats sākums manis izveidoto vīziju, ieceru un sapņu piepildīšanā, aha... kā cilvēki mēdz novērot un pat skaļi izteikt- man esot Lielas Ambīcijas.., mjaa, nenoliedzu, bet man tas šķiet burvīgi, ja varu tās piepildīt un radīt, kļūstot par savas dzīves vislielāko mākslinieci. ")
ps. nākamās ar darbu saistītās `ambīcijas`(nepieciešamības) sniedzas tūkstošos (latu).., redzēsim cik tuvu tām izdosies pietuvoties (sākum-sviras jau iekustinātas..).. tas būtu burvīgi., tad mans iestādījums sniegtos jau citos augstumos un plašumos.. 8)))
mācu (trenējot piepalīdzu) daždažādiem cilvēkiem pēc iespējas pilnīgāk visvisādi kustēties, darboties un būt aktīviem, biežāk smaidīt un priecāties par to, kas ir un mazāk bēdāties un pukoties par to, kā nav.. un tomēr celties un velties, sēdēt, rāpot un staigāt pa kalniem un lejām, arī ēst un runāt, pat alfabēts un paralēla vārdiņu (kā latviešu, tā angļu..^^) mācīšana ietilpst ikdienas darbos.. teju Epiktēta vārdiem~ `..lai tie spētu mainīt to, kas ir to spēkos un samierinātos ar to, kas nav viņu spēkos., un spētu atšķirt pirmo no otrā..` tik tālu, cik vien tas ir viņu un manā ziņā
nu, kad visi `nokomandēti`, laižos, manuprāt~ pelnītajās BRĪVDIENĀS! ķermenis jau signalizē, ka laiks kaut nelielai atslodzei.. uz slēpēm??? mnee e, ar salu, grādos mīnuss divdesmitajos, draudzējos tikai mazuliet
izkustēšanos un Lielas Ambīcijas arī jums (un galvenais~ uzdrošināties tās piepildīt)! visvisādos plānos.. *
Jauno miku piku arī biju ievērojis pirms ~ mēneša, kad skatījos, ar ko esmu skrējis kopā rociņpusmaratonā (rakstā bija saite uz miku piku) - man jau šķita, ka skrēju ar citu dāmu. :)
AtbildētDzēstBēēēt par vingrošanas zāli - OHO! Šādas pārmaiņas nozīmē, ka Tevi drīz atkal rādīs pa TV?
Un slēpotpriekam neļauj apputēt - vīri un sievas no laika ziņu kanāliem nostradamo, ka nākamajās brīvdienās -20grādīgais sals dosies pensijā. ;)