kkl` kaut kas labs

reizēm man gribas savus kkl kaut kur piefiksēt, lai atcerētos, ka visam pa vidu mēdz notikt arī kkl

šīs nedēļas kkl apkopojums:

• saņēmu savu pirmo portretu. respektīvi, nofotografēju un izveidoju tādu pašportretu, ka tas kādu draugu, ar noslieci brīvajā laikā pazīmēt, iedvesmoja uz tā uzzīmēšanu. sanāca labi priekš automātiskā zīmuļa(kā viņš pats attaisnojas..,) lai gan pat man ir vairāki dažādas cietības zīmuļi. bet nu viņš jau tas rasētājs un zīmētājs ne es. pēc izlikšanas publiskai apskatei, mani pat atpazina kā kaut kur redzētu girl next door (bērnības takas kopā mītas ne vienu reizi vien.. ar ne vienu vien)
• kopā ar jauno mākslinieku izstaigājām bērnības takas un dzimtās pilsētas kalnus un lejas. pļāpas par snowa priekiem un traumām, un pārgalvīgiem piedzīvojumiem, kas sākas ar ~ es iedomājos, ka varētu pamēģināt tā.. un beidzas ar zilumu plaukstas lielumā, labākajā gadījumā. ehhh, mūžam atcerēšos to, cik mazs bija attālums starp dēļa malu un manu pakausi pēc pārāk strauja pagrieziena iekarojot Somijas kalnu virsotnes, bzzz, pēc tam vēl ilgi nevarēju attapties un jā, tālāk šļūcu gliemja ātrumā, jo tai dienai aso sajūtu pietika. no kļūdām mācoties, tādus trikus vairs netaisu
• īsinot laiku starp punktu A un B, apciemoju skolu, uz kuru kātoju 12 gadus pēc kārtas. nebija gan tālu jākāto, jo parasti no mājām izgāju 10 min( ja ne mazāk) pirms stundas sākuma, t.i. dzīvoju diezgan tuvu visus 12 gadus. nebiju gan tur bijusi kopš izlaišanās. mīļa. veca, uzlabota, ar jaunu sporta halli~  iztēlojos, kā es tur varētu trenēties, mētāt bumbu un laist muļķi, kad neko citu negribas. mjā, sports, tā bija mana favorītstunda. jutos un jūtos, kā zivs ūdenī. es laikam esmu viena no retajiem, kas skolas gadus atceras ar smaidu. paveicies. aiz durvīm noklausījos, kā mana kādreizējā latviešu valodas skolotāja un klases audzinātāja kādam skolēnam atprasa kādas tur deklanācijas.. un krievu valodas(pēdējā klases audzinātāja) uzdod mājas darbus. brrr. reiz pēc mājas darba uzdošanas viņa man prasīja~ L..., Tev kaut kas nepatīk? laikam  pēc manas sejas izteiksmes nolasīja, manas domas par uzdoto.. un jā, man nepatika un es to neslēpu un pateicu. kriev. val. eksāmenā dzirdot manu variāciju par to, kā labāk mācīties krievu val., viņa noteica, Tu nu gan esi slīpēta.. tas gan bija kā kompliments manai izdomai. laikam pateicoties manai izdomai, viltībai un attieksmei, pieejai tam visam, man vairākumā ir labu atmiņu par skolu, tās gaitām, peripētijām, bez kurām nu nekādi. skola ir tikai skola. skolotāji ir tikai skolotāji. mājasdarbi tāpat. un jā, man patīk žonglēt kā uz naža asmens. vienmēr ir paticis, bet ne ar visu un ne par visu, tikai ar to, kas tiek apzīmēts ar Tikai
• ģimenes ārste, labu gribēdama, gribēja mani notestēt uz mazasinību, bet es viņai teicu, ka es no dabas esmu ar diezgan gaišu ādas toni, un ja vēl nav pabūts mākslīgajos vai dabīgajos saules staros, tad jo īpaši.  nu jā, spiediens pazemināts. drošs paliek nedrošs, analīzes. es tikai priecājos, ka man tā noveicies ar ģimenes ārsti un māsiņu, viņas nudien ir lieliskas. nopietni un godīgi. sūta mani visur, kur vēlos un atbild uz visiem jautājumiem( mediķi ir baigi visgudri pacienti).  nākamreiz, mani sagaidot,  ar smaidu atzina, ka ~ jā, Tev nudien ir iedzimts aristokrātiskais bālums, analīzes ir ideālas, ne par maz, ne par daudz.. nav kur piesieties. jeiii, es tak teicu! tiesa, aristokrātiskais bālums man ne visai.. jocīgi tie gēni, jo māsu bērnībā sauca par čigān meitēnu Ringlu, viņas tumšo matu un saulē tik brūni iedegušās ādas dēļ. es jau pati zinu no kurienes man tie gaišie gēni un viņai tumšie, esmu urbusies cauri ģenētikas uzdevumiem ne reizi vien, un tie man pat labāk patīk, kā parastie~ matemātiskie.. labi, ka vismaz ar sauli draudzējos un varu tīri labi iedegt, ja vajag
• apcerot tēmu par ģenētiku, aizdomājos par savu dzimtu. tēta brāļi un māsa arī bija diezgan ļoti tendēta uz sportu un pat Murjāņiem. brālēni no tēta puses tāpat. par cik es tēta radiem visvairāk līdzinos pēc sejas vaibstiem, tad loģiski, arī es esmu saslimusi ar sportu. un es pat negribu izārstēties un šķiet, viņi tāpat
• domājot par ģenētiku, aizdomājos par astroloģiju un saviem astroloģiskajiem dvīņiem. man ir tā laime pazīt divus tādus, esam dzimuši vienā dienā, vienā gadā, vienā slimnīcā un visticamāk, ka gulējuši blakus gultiņās. un ziniet, viens no viņiem ir biatlonists( vēl nesen avīzē redzēju viņa bildi un rakstu par iegūto vietu kādās vietējā mēroga sacensībās) un otrs~ florbola treneris un sporta skolotājs manā un viņa kādreizējā skolā. un es~ sevi parasti stādu priekšā kā fizioterapeiti jeb kā man labāk patīk~ individuālo treneri ar iemaņām vieglatlētikā, dejošanā, skriešanā, karatē, pilatēs, jogā un atlētiskajā vingrošanā, bumbas spēles(izņemot futbolu-nepatīk) un riteņbraukšana ar vēl klāt. nu tik pasakiet, ka tā ir vienkārša sakritība un astroloģijai un zvaigžņu stāvoklim te nav ne mazākās nozīmes.. jo ir
• kāda cita gada gājuma astroloģiskais dvīnis, ar kuru saostījos ceļojot pa Ungārijas vīna laukiem, šonedēļ FB ievietoja bildes no Brazīlijas. laimīgais. toreiz, pirmoreiz tiekoties, viņš bija mans gids un es garlaikota tūriste, mani neinteresēja vēsture.. (izmantoju darba vietas piedāvājumu apskatīt un nodegustēt Ungārijas vīnu pasauli).  uzraksts uz  mājās atvestās kartiņas ~ Very drunk in Budapest ~ ar tādiem vīniem un tik daudz degustācijām , tā ir vistīrākā patiesība. mūs vienoja ceļotprieks un brīvība ārpus  tūroperātorfirmu rāmjiem, viesnīcām, un traki smieklīgi un amizanti piedzīvojumi ceļā un dejas, dejas, dejas kādā Budapeštas āra klubā(tas bija vnk fantastiski dejot naktī, zem zvaigznēm, svaigā gaisā. ehh, un kad sāka līt lietus, tas vispār bija vārdos neaprakstāmi)~ tas gan neietilpa tūristu bukletiņā minētajā. biju izņēmums.  man patīk būt izņēmumam. no jauna satiekoties FB tik uzzinājām, ka esam astroloģiskie dvīņi. jauks pārsteigums. tā nu man ir vismaz 3 apzināti dvīņubrāļi. pēdējā brāļa sporta veids, sirdslieta  un nodarbošanās gan ir viduslaiku cīņas
• iegādājos pasteļu krītiņus! un ne Rīgā, kā biju plānojusi. bērnībā man bija ap 20 dažādu toņu un man tas ļoti patika. zīmēt visu, kas ienāk prātā. kopā ar māsu un vecomāti radās tādi garadarbi, domu lidojumi .mja, esmu piestaigājusi arī uz mākslas skolu, bet tikai mazliet. bija pārāk daudz skolu( parastā, mūzikas, sporta un mākslas) un par cik sadalīties un būt vairākās vietās vienlaicīgi es nevarēju un joprojām nevaru, tad izvēlējos un joprojām izvēlos būtiskāko. mans dvīniskais gars~  gribas visu, visu, visu..
• mazpilsētas pluss, ka jebkur vari satikt pazīstamas sejas. ja sen neredzētas, tad atkalsatikšanās prieks ir liels un paties. esmu jau sarunājusi kādā brīvākā brīdī atkal ieskriet kādā aptiekā, grāmatnīcā, skolā un veikalā. un tas tomēr ir forši, ka darba laikā cilvēks var mierīgi un brīvi komunicēt ar senu paziņu, draugu vai kaimiņu, aci pret aci. viennozīmīgi daudz pozitīvu emociju. jūtos te kā atvaļinājumā
• par skriešanu, jeb tipināšanu jau minēju
• par jauno singlu un sapņu īstenošanu arī jau minēju
• pavasaris tuvojas, sniegi kūst, vietām jau zeme un lapas saredzamas. patīk klausīties putnu dziesmās, pavasara vēstnešos. dienas kļuvušas gaišākas~garākas, saulainākas. šonedēļ pat ietērpos savā pavasara kostīmā~ nodilušās un sacaurumotās džīnās, converse botiņās, pagarākā vilnas džemperī, kas lieliski nosedz caurumus biksēs. jā, tādai man patīk skraidīt apkārt, pavasari  gaisā sajūtot. neatkarīgi no atrašanās vietas
• pabeidzu lasīt Skanošo ciedru, 4o grāmatu un beidzot sāku izrakstīt atzīmēto. nezinu gan vai lasīšu pārējās. jāatzīst gan, Anastasija man atgādina kādu draugu( ne draugu) ar līdzīgu domu gājienu. reiz viņš man prasīja~ vai Tu gribētu dzīvot tā, savādāk kā vairums, tuvāk dabai utt. es gan toreiz nodomāju, kāpēc tāds jautājums un no kurienes tāds domu gājiens, jo biju pilnībā lielpilsētas dzīves atvarā ierauta
• šodien iedvesmoju kādu draugu domāt pozitīvāk. pēc vārdu apmaiņas, atklāti uzprasīja~  iemāci man domāt pozitīvāk.. un tad es sāku.. labi nē, nesāku, jo pateicu tik 2us galvenos teikums( par Nē un pozitīvo it visā). beigās saņēmu uzslavu par labo skolojumu un tad mēs turpinājām kopā smaidīt un smieties par visu. atceros, kā viņš mani iedvesmoja, kad man jau pamatīgi mācās virsū depresija, jo slimības vēsturu bija tik daudz un darāmā vēl vairāk, ka smaidam īsti nebija vietas.. viņa loģika, sadot man pa dibenu, lai uzlabotu noskaņojumu. uz kuru es atbildēju~ šaubos, ka tas man liks vairāk smaidīt.. viņš~ nu kā, Tu no manis bēgsi un es Tev skriešu pakaļ un tad Tu sāksi smieties.. šāda loģika un domugājiens mani toreiz tiešām sasmīdināja un kaut nedaudz izgaisināja tumšos lietus mākoņus virs manas galvas. dots devējam atdodas un tagad es viņa dienas iekrāsoju gaišākos toņos. kopā jautrāk
• draudzene nokārtojusi tiesības. pēdējoreiz, kad runājām, viņa sūdzējās par kāju, kura tik ļoti trīc, ka traucē braukt. es, kā `profesionāla braucēja`, prasīju, kura kāja. protams, ka sajūga. smieklīgi un tomēr, tas jau vairs nav labi, un ja vēl nav kontrolējami. bet dzimtajā pilsētā ir spēks un te arī nokārtoja tiesības. lieliski. Oh, I`m so happy cos you are so happy , param pam pammm~ lūk, kas man iedziedājās prātā, to uzzinot
• esot raudzībās, uztaisīju fotosesiju Šarlotei. viņu var paņemt vienā plaukstā un viņa sver vien 600 gramus un izdzīvo savu pirmo mēnesi uz šīs zemes. man gan nācās rāpot un ložņāt pa grīdu, lai noķertu labākus  tuvos kadrus ar mazo brīnumu. ne manu. bet vienalga smaidu raisošu 
• dienas skrien tik ātri, ka reizēm man sajūk dienas. nezinu vai tas ir labi, ka tās skrien tik ātri, bet laikam viņas kaut kur steidzas, es gan ne, un tamdēļ mēdzu nojukt ar dienām. ir gadījies pilnīgi reāli un ar diezgan drošu pārliecību dzīvot vienā dienā, kamēr pasaule un apkārtējie jau citā. šodien tieši tas pats. aptverot, savu ārpus laika esamību, paliek mazliet jocīgi, bet vienalga smieklīgi, skatoties uz to visu no malas
• tas, ka nākamnedēļ varbūt iztrūks kkl apkopojuma, nozīmēs vien to, ka visticamāk cīnos ar slinkumu vai tik neapstādināmi skrejošo laiku. jo kkl tiek piedzīvots, ja ne katru, katru mirkli, tad katru dienu noteikti. padomājiet tik kā! :)