I've had a few little love affairs

"  kļūst jau tik tumšs, Tu neesi tik dumjš, lai ļautu man iet

dod roku man un mēs vēl paspēsim līdz debesīm

cilvēki nāk, cilvēki iet

bet mums vienalga tas, jo mēs uz debesīm.. "

šodien, šūpojoties vējā, aizsapņojos par bijušajiem. šoreiz no cita skatu punkta. secināju, ka vairums no viņiem ar kādu sportisku aktivitāti bija uz Tu. gluži kā es. un par to, ka tas mūs saveda kopā. taisnība vien būs, ka sportisti veido, ja ne vienu laimīgu ģimeni, tad kādu savienību gan, kaut uz laiku

•   ar * iepazināmies skolas brīvlaikā, biatlonistu atvadu (pirms nometnes) tusiņā. * pēc traumas bija pārmeties uz distanču skriešanu un apzinīgi trenējās, lai gan regulāri pārsniedza sirds pīkstuļa norādījumus par tempu. paspējām kopā noskriet pāris km, izstaigāt un izbraukāt daudz vairāk km. viņš man atklāja savu pasakaino skriešanas trasi, kur vairāk kā 6km bija uz kokiem un asfalta sarakstīti., vēlāk skrēju  viņam pa pēdām. izrādījās, ka jau pamatskolā viņš mani noskatījis, vien kamēr viņš cītīgi trenējās vieglatlētikā, es turpat ar meitenēm klačojos ( bērnībā treniņi vairāk bija kā jautra kopā savākšanās), to uzzinot es gan vēlējos , lai zeme atveras, jo~  Kā gan es tur toreiz izskatījos!?! * gribēja mani pierunāt uz pilsētas orientēšanās sacensībām, bet par cik es treniņa laikā taisot špagatu neveiksmīgi sarāvu saiti ( vienīgā x, kad pilnībā tiku līdz zemei, toties pēc tam 3 mēnešus piekliboju) man bija attaisnojums, paliku līdzjutējos. neatceros, kuru vietu no 3nieka viņi ieguva, bet atpakaļ atskrēja dubļos mērcēti un laimīgi. pēc tam gan sanāca vienlaicīgi piedalīties  pat 3. sacensībās, tik ne vairs kā pārim
• ar ** iepazināmies trenažieru zālē. pēc pāris gadiem nejauši atkal satikāmies un sākām pļāpāt. izrādījās, mana draudzene viņu toreiz esot izsitusi no līdzsvara un viņš no mums atkāpies. ** spēlēja hokeju un florbolu vietējās komandās. tā nu mēs slidojām augustā un devāmies velo~pārgājienā. pirms vasaras vai divām, pagāju uz ielas garām un neatpazinu, bet saspringti domāju~ kaut kur redzēts, bet kur? kad attapos, tad gan sakautrējos par savu spožo atmiņu.. otrā dienā vēlreiz nejauši tikāmies un šoreiz arī viņš mani pamanīja, tik nu viņa skatiens mani tā kausēja (pat aiz  jaunās draudzenes muguras), ka man steigšus vajadzēja kurpi sasiet jeb paslēpties aiz mašīnas, no kuras tikko kā biju izkāpusi. tagad gan viņš ir precējies un cerams, laimīgi dzīvo tai mājā, kurā tā vēlējās dzīvot ar kādu kopā
•  ar *** iepazinos absolvējot vietējo sporta skolu. es vieglatlētiku, viņš biatlonu.  vienīgais no biatlonistiem, kuru vēl nebiju redzējusi, jo viņš jau studēja Rīgā. tas gan  bija no pirmā acu skatiena un pa īstam. pirms viss sākās pa īstam, kopā noskrējām pilsētas sacensības. startējot biatlona sacensībās ik pa laikam man pamāja ar roku.  sameloja, ka neprot slidot, es jau nobijos un domāju, kā tā var būt  un ko tad mēs uz ledus darīsim, bet tad viņš uzkāpa uz ledus  un jautāja~ vai tā ir jāslido? un tik eleganti slidoja atmuguriski, ka es tik spēju brīnīties. pēc tam es braucu, viņš skrēja, jo viņa temps man bija par ātru. un kad mēs abi braucām, viņš mani ik pa laikam iestūma un iemācīja braukt dzirnaviņās un tā, lai nenogurtu. ēda viņš veselīgāk par mani, tādējādi arī mani līdzi pavelkot ~ Tu esi tas, ko tu ēd.. tā viņš man teica.   pirms gulētiešanas viņam patika pumpēties un man, sēžot uz gultas malas, viegli uzliekot kājas uz viņa muguras, skaļā balsī skaitīt līdzi. tas gan viņu parasti sasmīdināja un viņš ātri vien pārstāja tik cītīgi pumpēties. kopā gājām peldēt, arī to viņš man gribēja iemācīt vēl labāk, bet es kā jau kaķsieviete, īpaši neaizraujos ar ņurkošanu. dejot gan viņš kautrējās, bet es kā svaigi izbijusi dejotāja viņu ar smaidu apdejoju, līdzīgi kā Dejo ar Zvaigzni, kad dejotāja virpuļo par diviem un noslēgumā vēl rokās paspēj ieslīdēt. viņš gan sarka un mulsa, bet bija laaabi. beigās  protams biju bez elpas, kā  jau visas šova zvaigznes. pagājušajā vasarā gan, mūsu kopīgajā izbraucienā *** man ik pa laikam jautāja~ vai Tu neesi nogurusi? uz kurieni Tu mani ved? kas Tev ir padomā? bija karsta vasaras diena un viņš bija atradis no slodzes, bet es ne un mēs bijām diezgan ļoti nomaldījušies manos piemājas mežos, un es pati nezināju, kur mēs beigu beigās izbrauksim. tas beidzās  laimīgi un ar  ķiršu saldējumu
• ar **** iepazinos absolūti nesportiskā vidē. mūs saistīja un šķīra dejošana. abi bijām izbijuši dejotāji. iesākumā daudz un dikti dejojām, arī bultiņdejas (zelta boulinga centrā). abi bijām trenējušies karatē, viņš vairāk un nopietnāk. vasarā reizēm braucu līdzi skatīties, kā puiši jūras krastā trenējas, iejutos fotoreportiera lomā un taisīju baigos kadrus. bet tad viņa intereses mainījās un treniņiem tika atmests ar roku. kopā braucām uz jūru, stopējām pa Somiju un Vāciju, un piedalījāmies foto sesijās, traucāmies pa LV lielceļiem apskatot dzimtās āres~ tas bija mūsu sports. vienu reizi viņš pat atnāca kopā ar mani uz hatha jogas nodarbību, pēc tam vairs nesadūšojās. ak jā, snovbords nāca kopā ar viņu. bet par cik mums tempi nesaskanēja, tad snovojām katrs par sevi un pie pacēlāja tikāmies, lai kopā celtos augstāk.  stūma un vilka mani tuvāk pacēlājam, jo biju pārāk tālu apstājusies un pati nespēju aizlekt.  arī Arēnas baseins tika pāris reizes apmeklēts, peldēt mums patika. 3 gados kopā apmeklējām 4. kāzas (5ās nesanāca, jo ģipsis un kruķi nepiestāvētu pie manas kleitas un es justos gaužām ierobežota un nevarīga, salīdzinoši ar pārējiem) un 1. bēres (kā  tai filmā ar Hjū Grāntu). nu viņš klejo (ceļo) pa pasauli ar vienu somu un drīz  arī es došos tālēs zilajās, arī ar vienu somu, tik uz citu planētas pusi un citu mērķu`sapņu vadīta

pārējie Jaukumi šajā sarakstā netiek ietverti, attiecīgu iemeslu dēļ~ viņiem ir bijis mazāks sakars ar mani vai sportu. nekā personīga

bet jā, ar~ kam Tev joga, Tu tak tāpat labi izskaties! manu sirdi un uzmanību nevar iemantot pat uz vienu tikšanos, diemžēl..

cilvēki nāk, cilvēki iet