Biju uz darba interviju( otro divu nedēļu laikā). 

Gāja labi.

Vienīgi pati nobijos~ ka ja nu tieku, tad būs jāsāk vairāk strādāt.

Un tad mans jaukais dzīves ritms var tikt apdraudēts.

Man tā patīk mani vēlie un nesteidzīgie rīti.. un arī tas, kā pa šo laiku esmu iedzīvojusies.

Neesmu droša, ka labāka atalgojuma dēļ esmu gatava to visu ziedot.  

Un trakākais, ka es vairs negribu iederēties kāda rāmīšos un nosacījumos.

Arī darbā ne, pat ja tas nāk no vadītāja.

Attiecīgi~ vispirms noklausos otra vēlmes un gaidas, un tad izvērtēju vai man to vajag vai ne,

un vai esmu ar mieru to pieņemt, sev ar to nekaitējot un sevi tādējādi kā neapzogot. 

Tā nu es šodien vēlreiz sapratu, ka neesmu `ideālais( pakļāvīgais) darbinieks` 

un ka atrast ideālu darba vietu un priekšnieku nav viegli, taču ir ļoti būtiski.

Un man jau tā ir~ manā slimnīcā, man tur tiešām patīk( teju viss)!

Strādāju brīvi pēc saviem ieskatiem~

neviens nespiež ierasties uz sapulcēm, neuzbāžas ar liekiem pienākumiem `uzņēmējdarbības vārdā`

un ļauj man būt man pašai, ar visiem maniem izgājieniem un dīvainībām.

Šodien, sēžot intervijā, sāku arī saprast, ka nākotnē laikam tomēr jāvirzās uz privātprakses pusi, paralēli darbam slimnīcā..

Es tomēr vairs neesmu studente un maza meitene, kuru citi drīkstētu grozīt pēc sava prāta un iegribām.

Arī pagājušās nedēļas intervija beidzās uz līdzīgas nots.

Sapratu, ka man to nevajag un tas vienkārši nav tā vērts.

♪ ♫ ♪  

(darbā iemīļota. domāju~ kāpēc? jo es jau tā jūtos..
pagriežu skaļāk un dziedu līdz, uzdejoju arī.. aiz prieka un viegluma)

dvēseles miers nepārprotami ir labas veselības pazīme

laime ir prāta stāvoklis, garīga sfēra

tai jāveidojas mūsos pašos

nepieciešams darīt tā, lai katrai dzīves dienai ir jēga!

mainīsies kas pārmainīsies..

reiz, pāris nedēļas iepriekš, sāku matus mazgāt ar olu un bija vēl labāk kā ar visai padārgo eko šampūnu! šodien eksperimentālos nolūkos iemasēju matos dzeramo sodu atšķaidītu ar h2o un arī ir burvelīgi- mati tīri, gludi, viegli un viegli ķemmējas.

Vai es vēl kādreiz tērēšos apšaubāmas izcelsmes veikala šampūnos un balzāmos? ne, vismaz ne tuvākajā laikā..

un tikai tad, ja pa rokai pavisam ļoti nebūs vismaz 1a ola vai pāris tējkarotīšu sodas, vai kāda cita brīnuma ")

iedvesmu smēlos socializējoties sociālajos tīklos

piem. te!

izrādās, ar sodu var ne tikai matus mazgāt, bet arī zobus baltināt, un sevi pašu nopulēt.. un vēl visu ko. 

vien bulciņu un keksiņu cepšanas nolūkos to izmantot būtu tīrais grēks un neprāts.., mmmhm

ps. reiz galīgi pārsagurusi  viscaur ietērpos sarkano mālu maskā ( tā tonizējot un uzmundrinot sagurušos).. pēc tam burtiski lidoju aiz enerģijas pārpilnības, nopietni! arī iesaku pamēģināt, ja nebaidāties viscaur noķēpāties ^^

ar vienu soli..

laimes sajūta nudien ir relatīva

`Laime ir tik trausla.. Tā ir mums blakus, kad mēs to nemanām` ~ 1a no visu laiku mīļotākajām kartiņām. (Un kāds gan tad brīnums, ja krustmeitu ietērpju līdzīgā `karnevāla tērpā`? ^^)

pirms kāda brīža nonācu pie visai nopietna (un sākotnēji, paskumja) secinājuma ~ ja pati sevī laimīgo sajūtu gammu neradu, tad citi manī to arī nespēj radīt.. diemžēl.. un līdz ar to ir diezgan bezjēdzīgi meklēt, cerēt un gaidīt uz tiem, kuri (it kā) darīs tevi laimīgu, laimīgāku un visvislaimīgāko

un mjaaa, lai cik banāli un panaivi tas arī izklausītos, tomēr izrādās ka joprojām~ KATRS PATS vien ir SAVAS LAIMES (un nelaimes) KALĒJS!!! kaut var jau būt, ka tik man tas tā sagadījies.. 

nu brīnos, kā šo senseno senču gudrību varēju piemirst?! biku pavainošu arī  valdošo stereotipu ietekmi uz zemapziņas dzīlēm un manu neapziņu~ ilūziju, ka tur ārā ir kāds, kurš spēj(spēs) mani darīt par vislaimīgāko būtni visā pasaulē.. absolūtas muļķības. 

tas gan neattiecas uz mazajiem brīnumiem, kuri ir patiesi brīnumi, pašu radīti un izloloti.. 

♪ ♫ ♪

* * *

biku grimstot bezlaimības sajūtās (pavasara sagurums?) pieķēros ģimenes ~ dzimtas horoskopa pētniecībai.. traki interesantas lietas! kaut kur agrāk jau biju dzirdējusi par `sašķelto dvēseli`, kura pati vai plēšas pušu, jo grib gan šo, gan to.. kā debesis, tā zemi un tā tālāk un tā mūžīgi, bezgalīgi. vārdsakot, traki smagi, kaut tā visa jēga un pamatbūtība bija/ir~ brīvība, vieglums, gaisīgums, nenotveramība un mainīgums. tik tā pat arī reiz kur dzirdēju kādu parunu, ka nav iespējams jāt uz diviem zirgiem vienlaicīgi.. bet man tak gribas arī to otru, vismaz zemapziņā to sajūtu kā sev nepieciešamu! tāds kā ļauns un ne visai izdevies joks, tas sašķeltums savā divējādības dabas maksimumā. kaut nē, būs jau arī izdevies, kad iemācīšos to savienot un izmantot tā, lai kļūtu par vienu veselumu..

♪ ♫ ♪

* * *

un jāa, šodien pēkšņi tiku pie visai interesanta un negaidīta sadarboties piedāvājuma, kas diezgan ļoti pacēla vispārējo noskaņu~ jaunas, vēl nepieredzētas vēsmas darba lauciņā, he he. tik kā tas būs un izvērtīsies?

apskatot astroloģiski~ šodien kā reiz Venēra, Saule un Merkūrs sekstīlī ar Mēnesi un Mars 1. mājā jaunavā.. pie šādiem aspektiem tam būtu būt kaut kam labam un aktīvi, mentāli, veselīgi rosīgam! ^^

ideālistes piezīmes*

To Be In or Fall In?

esmu lasījusi, ka ja reiz cilvēks pa īstam ir bijis Mīlestībā (to be in), 

tad viņš spēj atšķirt pirmo no otrā (fall in)..

un bieži vien viņam otrais variants pat vairs nav vajadzīgs,

jo viņš joprojām mīt pirmajā Mīlestībā..

ticu

līst.., nelīst

un jau atkal līst,.. un vairs nelīst

te koši zilas, te apmākušās

te saulainjauks, te veeeejaini atbaidošsss

bet galva jau griežas

un pirksti smaržo pēc kanēļa..

jāizlien, pat ja līst

kaut patreiz nelīst.. 

un vēl kaut kad tas krītošais!

varbūt pat ar aci manāms liesmojums debesīs būs skatāms.,
(ne Latvijā)

bet šodien, jā, nudien

vajadzētu izlīst,

kaut šobrīd jau nelīst

nemaz, nemaz

tik koši spīd un stipri vējo

mmmmhmm

tā mazuliet

par tiem mīlestības pinekļiem..

Ja tev nekad neapniks
Rītos ar mani kafiju dzert,
Ja man nekad neapniks
Tevi ik rītu sev blakus skatīt,
Ja tev nekad neapniks
Pa diviem vienu kartupeli ēst,
Ja man nekad neapniks
Būt tik greizsirdīgam, ka to nemani,
Ja tev nekad neapniks
Baidīties mani zaudēt,
Ja tev nekad neapniks
Vērot pasauli manām acīm,
Ja man nekad neapniks
Tavā -savu pasauli ieraudzīt,

Tad tā būs mīlestība..

~ A. Bergmanis ~

šo pirms pāris gadiem dzirdēju brāļa kāzās

un tai brīdī man aizrāvās elpa..

un kopš tās reizes es šo vienmēr atceros,

kad tiek runāts par To ~

kāzu laiku

skatos, 

bērnības draudzene beidzot (pēc 9. gadiem!!!) iestūrējusi laulības ostā

(pat pavisam tieši~ ar motorlaivu)

`šefi` arī mijuši gredzenus

kad šefam prasīju,~ kāpēc? un kāpēc tik ātri? 

( abi labi ja gadu pazīstami)

uz  ko viņš atbildēja ~ kāpēc gan ne?!

par ko nosmējos..

~ gluži vai kā pēkšņi nopirkt jaunas kurpes`kleitu, utt.. 

kāpēc gan ne?! "D

mjaaa, dīvaini ~ `kāpēc?`

~ ir pats pirmais, ko parasti jautāju, kad uzzinu par kārtējiem kāzu plāniem

nē, es jau neiebilstu..

es vienkārši domāju ~ kāpēc?

kas zem tā visa slēpjas

vienīgais par ko es iebilstu, ja sāk runāt par manām iespējamajām kāzām..

~ pāragri.

(no)gaidu, kad`vai būs tā, ka nekad un ik rītu`vakaru.. 

un tikmēr palieku pie sava~

kāpēc gan jā?

un labāk spontāni nopērku sev jaunu kleitu, kā pēkšņi sasaistos ar `vīru`..

 ~ ~ ~

Ak, jā
2x man pat ir izdevies izvairīties no līgavas pušķa
pirmoreiz, vienkārši nostājos tādā vietā, kur tas noteikti netrāpīs,
taču `nelietīgais` fotogrāfs mani pieķēra un atmaskoja manu viltību ar foto~
visas gribošās ir palēcienā virs zemes, lai tiktu tuvāk pušķim,
kamēr es mierīgi stāvu blakus vedējmātei, ar rokām kabatās.. "D

un otrreiz, pirms mešanas ar `cīņu biedri` nosmējām,
ka mēs te vienkārši kā butaforijas pastāvēsim
taču pušķis lidoja mums tieši virsū!,
mēs abas pat paliecāmies katra uz saviem sāniem, lai no tā izvairītos (tātad nemelojām),
arī šeit būtu sanācis viens varen interesants un netipisks kadrs.. "D
taču, kad tas mums aiz muguras gulēja zemē,
visas pārējās (topošās līgavas) uz mums dīvaini noskatījās.,
cīņu biedrei ieteicu labāk  tomēr pacelt to nelaimīgo pušķi no zemes.,
un neapskrēja ne apaļš gads., kad viņa nākamajā vasarā apprecējās ~
pavisam pēkšņi, tik pēc pāris mēnešu pazīšanās..

protams, tā var būt tikai sakritība
taču, ja pieņem, ka sakritības nemēdz būt..

kas būtu noticis, ja es to būtu pacēlusi?
bet man galīgi roka necēlās..

visnotaļ interesants ir jautājums~
  vai man vispār roka jebkad mēdz celties?

vienreiz., nu varbūt, varbūt divreiz..
un varbūt kādu dienu pienāks tas `nekad brīdis` un tā būs tā trešā (visvisīstākumpatiesākā) reize


 šo ar 1x dzirdēju brāļa kāzās
bija s k a i s t i

♪ ♫ ♪

dienā, kurā labāk paklusēt..

..atradu šo 

un mazliet iemīlējos..

un pat izgāju paskriet tā vietā, lai vienkārši bojātu savu karmu,

pavisam atklāti izgriežot sevi uz āru tur, 
kur tas nav vajadzīgs

neee e

vēl jāizmēģina medus vanna ~

tā brīnišķīgi atjaunojot enerģiju,

 kad zudis līdzsvars

..un mūzika,

daudz mūzikas

astrocoms šodien rekomendē saunu, masāžu un poētisku` romantisku mūziku.,

tas stiprināšot dvēseli..

ticu

momentum ~

Mēn. kv. Pl.

Ven. opp.Ur.

Mēn. tr. Hīr.

tā daļa manas `iekšiņas un āriņas`..

iespējams, ar piedzimšanu sievietes ādā vien nepietiek.. par sievieti veidojas un kļūst  visas dzīves laikā (vai arī nē)..

un pat pasaulē zināmas sievietes, nu jau pavisam atklāti  un joprojām apzināti izkopj un attīstīta sevī savu sievišķo daļu, kā iekšēji tā ārēji. iespējams tagad tāds laikmets. kad ar izglītību, bērniem un vīru vien nepietiek, lai justos tā par visiem simts.., ja vien tas vispār ir iespējams.
saka ka..

Iekšējos `dēmonus` vajag apseglot un uz tiem jāt ,tad tālu tiksi. Nevajag tos laist savā vaļā un nevajag arī slēpt aiz deviņām atslēgām~ tāpat viņi tās nolauzīs..

varbūt tas ir tā mazliet pārspīlēti, par tiem `dēmoniem`, jo nekas nav tikai balts vai melns, bet.. stāsts ir par sievietēm. sievietēm, nevis pussievietēm., sabiedrības kopijām un `biksainēm`. pati ar vien biežāk pārliecinos, ka tas (bikses un ne tas vien no vīriešiem aizgūts) tomēr nav pats skaistākais un iekārojamākais (no mana skatu punkta), mums~ sievietēm, pieejamais apģērba gabals uz šīs zemeslodes.. 

tieši tāpēc šoziem uzsāku savu revolūciju ~ nost ar biksēm, tikai kleitas un svārki! jebkuros grādos un apstākļos.. 

šī gan sanāca visai barga ziema, tomēr nepadevos un ar izdomu (kādu? firmas noslēpums) joprojām turpināju savu iekšējo uzvaras gājienu un nemaz nenosalu pat pie -20*, kad citas/-i sildījās kombinezonos., lai gan tādu  īsti ziemīgu svārku man nemaz nav.,  vairāk sajūsminos par viegli gaisīgajiem.  

iedvesmu smēlos siltajā Bātē, kur kleitas un svārki bija mana ikdiena, pat darba laikā.. atgriežoties LV nolēmu turpināt un lai nekristu bikšu kārdinājumā, vienīgās aktuālās bikses atstāju mājās, respektīvi, tur kur neesmu.., tādejādi, man to vienkārši nebūtu, pat ja dikti sagribētos vai vajadzētu. lai gan tāds `dikti` joprojām nav uznācis.. tieši otrādi, ar nepacietību gaidu pavasari un vasaru~ kleitu un svārku ziedu laikus.   ikdienā tērpties svārkos vai kleitās ir pasakaini., tas pacilā un iedvesmo.. Būt. 

ir dzirdēts, ka noteikta garuma svārki un kleitas rada sievietēm labvēlīgas vibrācijas.. un iespējams es tās tiešām arī jūtu.., + šādi ģērbjoties jāpamaina ne tikai gaita un ārējā izturēšanās, bet arī pašas attieksme. 

vēl nav nācies redzēt kādu drūmu seju pētot, ko esmu  tur savilkusi savas revolūcijas ietvaros.. tieši otrādi, viņi smaida, pēta un atskatās.. lai gan būtībā tie ir tikai vienkārši svārki vēsākā laikā.. un tie noteikti nav mini, lai gan, atzīstu, ir man reizēm tieksme džemperus pārtaisīt par kleitām.., bet ne šoziem. šoziem visvairāk mīlu lidot ar  pelēcīgi baltiem, smalku ziedu izrakstītiem un viegli gaisīgiem, plandoši kupliem svārkiem ar interesantas formas podziņām sānos un jostu ar mežģīņu elementiem, iemīlējos tiklīdz ieraudzīju..   un jā, līdz ar to, man patīk vērot savu ēnu., pat saltā vēja pluinītu. un  aiz prieka grozīties un virpuļot  ar savu ieguvumu gar degunu kādam, kurš cenšas lasīt grāmatu (lai gan diez vai vīrieši vispār var saprast un aptvert to prieku, ja  nekad  paši nav griezušies dejā ar svārkiem). nu nelabojama narcise :D bet tā ir īsta mīlestība, ja nespēju vairs savu ikdienu pilnīgu iedomāties bez tiem..

mammas mudināta (vajag ko biezāku), meklēju ko ziemīgāku, tiku pie pavisam garajiem svārkiem, kas nebūt nav biezi..  tik gari, ka bieži vien tie jāpiepaceļ uz augšu, lai tos nesamītu vai lai pati tajos nesapītos.. pirmo reizi izejot ielās, sastapu pāris gadus neredzētu seju, kādu fotogrāfu.., kurš nespēja ne acu nolaist no maniem svārkiem.. nepārspīlējot.. beigās jau  teicu un māju, lai taču iet un beidz skatīties (steidzos pastaigā).., pēc kādas 3ās reizes paklausīja un atskatoties aizgāja. šķita tāds kā sapīpējies vai kko salietojies svētdienas dienā.., lai gan tāds jau viņš vienmēr, vismaz kad mēs esam tikušies..  vēl par šiem esmu dzirdējusi~ `bet Tev tik smukas kājas.. un drīz būs pavasaris..` Mja, par šo garumu pati arī domāju, ikdienā~ mazliet problemātiski, sanāk vairāk kā svētkos.. lai gan sievietes agrākos laikos tak visu laiku staigāja tik garos un vēl kuplākos un smagākos svārkos..

un vienalga, neatkarīgi no garuma, svārkos un kleitās jūtos savādāk un labāk. un to garumu, auduma struktūru`rakstu un kuplumu izvēlos variēt atbilstoši dvēseles noskaņai. un šobrīd vairāk domāju par to, ka pati atkal individuāli varētu izvēlēties sev audumus un piegrieztnes, gluži kā skolas laikā, pati sev dizainere un modelētāja un galu galā noteicēja.. apmierinātāka un laimīgāka  ar kādu daļu sava sievišķā Es

jūtu, ka pamazām atgriežos, nu pat kā savas grāmatas atsāku lasīt šodien un tagad, ne rīt vai aizparīt (ne tuvāko nedēļu laikā). idejas atgriežas. tā ir labā ziņa

interesantā ziņa~ domāju, tam tā pilnīgi un pavisam nebūs beigu.. lai gan ja teiktu Nekad, tad varbūt kaut kad?

hm, šķietami, te slēptās perfekcionisma tieksmes un pabeigtības vēlme varētu traucēt, lai gan... viss ir iespējams, tik neiespējamais prasot vairāk laika, darba utt.

~~~

pielipa jeb tur tik bieži to dzirdēju, ka palika

smags gads, teju katru dienu BBC ziņoja par jauniem `varoņiem`, kopsummā daudz vairāk kā gadā dienu, sākotnēji tā patiesumam nespēju noticēt, bet kad tas dienu dienā atkārtojas., elpa klusītēm aizraujas.. 

heroes

ps. saņēmu mudinājumu aktīvāk pierakstīt un tulkot sapņus laikā, kad mēness iepeld ūdenszīmēs 

esmu pārsteigta

šovakar (nu jau šonakt) noskatījos `The Darjeeling Limited`

no kuras patiesībā gaidīju ko citu,

ko vēl amerikāniskāki tipiskāku, nu kā jau parasti.

bet šī izrādījās tik necerēti viegla un kaut kādā ziņā pat idilliska, 

skatījos un brīnījos.

bet tas savā ziņā bija pat jauki
pārmaiņu pēc nešausmināties

Ta Dā

baumo ka
LESS IS MORE..

godīgsakot ne reizi vien esmu domājusi,
ko kāds ar to īsti ir gribējis teikt,
jo tā LESS es MORE nekādi neatradu,

jo redz pati drīzāk mēdzu būt MORE & MORE piekritēja

un šodien radās ideja kā LESS pārvēst par MORE
jeb MORE samazināt līdz LESS
tas gan nebūs viegli

BET!
- no tā gan nav jābaidās, 
pagaidām

vienpoli = div poli

runas un domas par satraukumu un mieru, haosu un ritmu, 
pārslodzi un līdzsvaru, ikdienu un dzīvi, tālu atšķirtību un tuvu kopību, 
trūkumu un dāvanām, skumjām un prieku, slimību un veselību, 
emocijām un intuīciju, zaudējumiem un uzvarām, ilgām un sapņiem, 
sevi un mums.. 
un tā bez gala par bez galu

tik runāt ir vieglāk, kā darīt ik dienas

taču tie ir soļi uz priekšu

sevis apziņā par sevi un mums

un kopā, tu neesi viens

~~~

par mums ")

***

it`s all about., still searching ` My Soul..

ir tādas drēgnās dienas kā šī (21.10), kad jūti, ka ziema teju teju ir jau pavisam klāt (nevar vairs paēst ejot pa ielu` pirksti bez cimdiem salst.. ) un kad  tā vien gribas kur siltumā ieritināties līdz pašam degungalam un sildīties`sildīties` sildīties.. arī ar karstu un smaržojošu kakao (jeb 2 -1ā,  lai 1ā krūzītē ir  2x vairāk kakao un garšo arī  īstāk un savādāk) un  lai būtu pavisam jauki, dzirdēt ko bērnišķīgi naivu, nedaudz muļķīgu un bezgala romantisku.. piemēram, kādu jauku dziesmiņu ( kā gan savādāk).. tā lai tas viss atgādinātu, ka Dzīve Ir Skaista, tik cilvēki sarežģīti.. un tam visam pa vidu, gadalaiki mēdz mainīties..

lai vai kā, vismaz atgriež smaidu.. palīdzot uz brīdi aizmirst par visu To, citu

Interesanti, par ko liecina tas, ja tavu ceļu šķērso vāveres., gan uz labo, gan kreiso pusi? esmu uz vāveru takas un ceru, ka viņas tomēr dodas uz labo pusi.. arī manu..

no rīta, ejot uz darbu, ne vienu vien manīju pārskrienam ceļu. agro rīta klusumu piepildīja vien putnu dziesmas, mani raiti miegainie soļi un vāveres.. aaa, un čalītis, kurš kaut kā telefoniski baigi taisnojās par kaut ko no iepriekšējā vakara/nakts tējas dzeršanas (viņš nudien runāja par tējas dzeršanu! un man tas bija jāklausās, jo  viņš jau izmisīgi skaļi runāja ar klausuli.., kamēr es, kārtējā izņēmuma kārtā, neklausījos i-podu,  jo nolēmu, ka ir pārāk agrs un es pārāk aizmigusi ).. bet tik agri no rīta taisnoties, cik gan prātīgi ir tas?

es jau nu noteikti izmantotu situāciju un atvienotos, pavisam, par labu klusumam un ns., ja vien otrā galā nedziedātu kādu jauku dziesmu..nu tā, tik ļoti, ka es vienkārši nespētu nolikt klausuli..

ejot uz baseinu pamanīju, ka pilsēta parka daļā dīvaini gaiši izgaismota- domāju, kas gan tās par jaudīgajām svētku lampiņām, ka tik melnā vakarā tik gaišs (šonedēļ pilsētas ielas sapucēja)? ahhh, bet tur regbijs.. skatītāju pilna arēna (liela).. visi kaut ko kliedz un auro.. uz laukuma bija arī vīrieši šortos un kreklos, bet vairāk gan ar tiesnešiem runāja., kamēr skatījos. pa laukumu skraidīja ar baigiem pārtraukumiem, To visu labi redzēju, jo tieši pa ceļam sanāca iet garām. bet kas par ovācijām, kad gūti vārti! uhhh., cik gan daudz un dažādas enerģijas tur mutuļo un virmuļo!?

Un tomēr, šķiet, tam visam pa vidu, ko ļoti būtisku palaižu garām..

 ~~~

šeit vāveru satiksme nudien ir izteikti aktīva! 
1x ieraugot šo, Tā sasmējos.. =)

 `pasaki man un tev

izstāsti vienu vilcienu

veseliem vagoniem pasaku`

Lai Lido`

Klusas aizdomas, ka esmu mazliet `piemirsusi` Lietas, kuras vajadzētu.., kamēr veicu tās, ko varbūt pat nevajadzētu. Domāju~ Būtiskās lietas, kuras nemaz nav lietas.. Un tas biedē.. Tā arī nav sanācis atrast laiku, lai vienkārši pasēdētu un attīstītos.. un nu jūtos kā `neizaugusi` tik cik būtu gribējusi un varējusi, kā apstājusies uz pāris mēnešiem. Kaut arī vienmēr apzinājos, ka varētu veikt arī Lielās Lietas, Bet.. 

` Es varu celties un varu krist, meklējot patiesību šeit.

Lido, mana dvēsele lai lido.. `

~~~

pēdējo mēnešu domu graudi` mani un ne mani, un nelatviski, acīmredzot, ne es tāda viena vienīgā ganījusies tādos laukos un laikos..

` Trust Yourself, you know more than you think you do

` Doing what you like is Freedom; liking what you do is Happiness 

` Don`t let the world (more People than World) wear you down

` To be someone you`re not is a waste of the person you are

` If you don`t live for something, you will die for nothing ... 

Sometimes We All Need Saving

Nowhere Warm`
Keep Breathing..

A "lucky" influence or supergirls don`t cry..

skaista, saulaina un silta atvasaras diena, zilas debesis, zemenes, dievīgas maizītes un bla bla blaaaa...

`This is a spontaneously "lucky" influence. The quotation marks around "lucky" mean that it is not so much luck that helps you as your attitude of relaxation and willingness to let your life flow without the tension of resistance.`

Venus Trine Venus  (`diamonds are girls best friends..` šonedēļ viegli + negaidīti kļuvu bagātāka. protams, daļa no bagātības jau ir investēta garderobē, zābaciņos (tas nekas, ka tādi, tik gaišāki un mazliet ar savādāku zoli mani gaida LV, bet man tādus vajag arī Te un Tagad), vīrakos un kārtējā astroloģijas grāmatā, un vēl šur tur.., viss kā jau pie Tādas Venēras, skaistums un ērtības un viss prasa naudu.. un tā netiek žēlota, jo tā tak ir tikai nauda, līdzeklis ar kura palīdzību tikt pie kā cita, vērtīgāka)

tik vien tas nelaimīgais Mēness (liek teju vai apraudāties..varbūt ne par ko, tik sliktākais ir tas, ka vienmēr jau ir par ko, ja  jau tiešām tik tālu viss ir nonācis).., aizdomāties par 18 gadīgu meiteni, (pērkot rīta gardumus ieraudzīju rakstu) kura dienu pēc savu eksāmenu A līmeņu atzīmēšanas ar mašīnu ietriekusies akmens sienā un mirusi, te pat Bātē, šķiet to ielu pat aptuveni zinu.;  tā atsaucot atmiņā visus zināmos autoavāriju upurus (ne no laikrakstiem), pusceļā uz mājām pēkšņi atceros, ka atslēgas palikušas darbā.. velkos atpakaļ. ~ ou noooo, u forget your keys!?!  aha..( labi ,  ka nebiju jau pilsētas otrā malā pie slēgtām mājas durvīm!).  šoreiz māņticīgi mainu maršrutu un eju caur parku,  pār norasojušu pļavu uz centru, atceroties savus neticami labos pēceksāmenu līmeņus un līdz ar to neticami ātro un vieglo uzņemšanu RSU RF, un  tēta ierosināto svinību `ballīti`.. un savus 1. septembrus (tomēr prieks, ka nav uz skolu jāiet~ visam savs laiks un vieta) . Centrā tomēr aizkavējos veikalos (tīkami, ka skolnieces tos vēl nav okupējušas, jo plkst. ir tikai 10 rītā un tie pieder tikai man un vēl kādam agrajam putniņam), protams, neiztrūkstošais Ingrīdas apciemojums, un mājās.. beidzot, BEIDZOT mājās atkal jūtos kā mājās, ehhhh (labā, bet smagā nopūta) 

Moon Conjunction Chiron

Moon Square Ascendant

Moon Opposition Uranus

Moon Last quarter  

light up light up


~~~
dziļi ieelpoju tik ļoti patīkamo sandalkoka vīraka smaržu un izelpoju..
tā smarža vienmēr uz manu NS un  apziņu atstāj nomierinošu iespaidu, lai kur es atrastos
pat ja 1x mūžā un vēl līdz galam nenokusušā ziemā viena taisos braukt ar mašīnu pašā sastrēguma stundā cauri visai Rīgai, iepriekš sakot, ka pa Rīgu braukšu tikai tad, kad man būs dzīvot apnicis (bet man nebija un vēl joprojām nav apnicis!), jo visticamāk, kaut ko nepamanīšu un kaut kur ieskriešu.. aizbraucu mierīgi un bez starpgadījumiem (tas droši vien pateicoties vīrakam).  sirreāls `crash boom bang` gan bija pat tai pašā dienā, bet ne man esot pie stūres (kāds mierinājums..), vainīgie- `Berģu līkumotie, nepārredzamie un sniegotie meža neceļi..` labi, ka malā bija pietiekami liela sniega glābēj-kupena, kurā mums ielidot, lai apstātos (tajā gan bija ietinies  arī maziņš bērziņš) . un ļoti zināmais pretī braucējs bija lēnīgā noskaņojumā un kaut kā  veiksmīgi izbīdījās  mums visiem par labu. lielām acīm klusi skatījos, cenšoties aptvert notikušo. satraumējās tikai abas `metāla kastes`., pēc teju divām `negadījuma vietas uzkopšanas` stundām, dedzīgāk par visu vēlējos vien būt  atpakaļ Rīgā un mierīgi studēt astroloģiju it kā tā būtu kārtējā lieliskā un ierastā pirmdienas pēcpusdiena zvaigžņu un kursa biedru ielokā..

..  and then she'd say that nothing can go wrong
when you're in love, what can go wrong?
and then she'd laugh the nighttime into day
pushing her fear further long..

.. and then she'd say, it's Ok, I got lost on the way
but I'm a supergirl, and supergirls don't cry
and then she'd say, it's alright, I got home, late last night
but I'm a supergirl, and Supergirls just Fly ... 

even something really beautiful can be broken sometimes

" .. they will fall for each other. maybe temporarily, maybe at the wrong time, maybe too late or maybe forever.. "  

tik daudz vārdu, bet tik viens~ forever, mazliet padrūms  ღ piesitiens

skatoties, kā aiz loga laiks melo un projām skrien, es vairs neticu, neceru un neeee e. bet izelposim kopā un miers. piedosim? lidosim? varbūt, kad būs laiks

ir laiks? ir laiks. vai arī mūsu gods joprojām kūst rāmi lēns?

hmmm, vēl viens solis un eju. un ja nu viss notiks tik un tā, pat ja vairs neticu un neceru , un neee, tad manas acis būs pilnas brīnumiem., jo tam brīnumam acis vēl nav pavisam ciet

tie divi `mazie bērni`, kuri smaidot spēlējās un smējās., un  reizēm apjukuši klusi baidījās raudāt, kad  tiem sāpēja vārdi neizteiktie, tik acīs lasītie.,  nu tie paaugušies un jau prot sarunāties arī ar vārdiem. tik nu tie jau ceļ savas smilšu pilis citu viet  un nu jau savādāk., tie divi nelabojamie,  nelabojamie sapņotāji, klusie runātāji, izteiksmīgie klusētāji, tie mazliet dīvainie., tie, kas ir divi, bet kā viens un reizēm kā neviens., tie, kas it kā no citas pasaules.?

bet tici vai nē, nekad nekas nav tā kā tas izskatās

" what do you mean ~ find new love? It`s love that finds you, silly..

 ..somewhere, someone knows the words to the song I sing "

stāsta morāle.? baidoties krist, mēs pārstājam augt;
baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties

sasodīts cik ironiski un tai pat laikā bezgala patiesi

kā naglai uz galvas

bailēm vietas nav *

saldie 19

šovakar pavisam negaidīti izdzirdēju  *** ,
sen, ļoti sen nedzirdēta.
ehhh, atmiņas, atmiņas, atmiņas...
un saldie 19
kādā pavisam parastā, bet jaukā dienā man tika pasniegts CD~
speciāli man atlasītas dziesmas, manas dziesmas
Viņam tās bija par mani un to bija daudz
Tās kļuva par mūsu fonu..
Otra, ko atceros~ ****
diemžēl kādā izbraucienā CD vienkārši izkūpēja gaisā
par laimi, ne manis pēc ..
Bet es atceros un atcerēšos *
atceros, arī tad aizdomājos, kāpēc tieši šīs par mani..
šķiet `Tu nāc un Tu ej`
akmentiņi manā rožu dārziņā

kāpēc un vai `dziļie ūdeņi` rod savu laimi `cietajā riekstā`?
varbūt zinātāji par to joprojām strīdas..

iespējams `cietais rieksts` ir ļoti patstāvīgs un pašpietiekams. lai justos labi, tam nav nepieciešama citu atzinība un sabiedrība.  vientulība to nebiedē, tieši otrādi~ tas prot to izbaudīt. tam ir spēcīgs viedoklis un apbrīnojama pacietība. ja tas kaut ko dara, tad no sirds. viņa ideālā kompānija ir pietiekami neuzkrītoša, interesanta un noderīga, lai tam nekļūtu par apgrūtinājumu, bet gan sabiedroto

ps. arī man. negaidīti strauji pietuvojies Viņa 27. maijs ar svecītēm* spēt izteikt īstos vārdus īstajā vietā un laikā ..

pss. ak, ikmēneša sveiciens pilnmēnesim..  "O

live today` fight for your dreams and your dreams will fight for you *

šodien atpūtos. manuprāt, diezgan pelnīti, ja ņem vērā to, ka pēdējā gada laikā vispār nebiju strādājusi un nu vien nedēļas laikā manā kontā ir jau 54 stundas. tāpēc to vien darīju kā gulšņāju saulītē, sauļojos un lasīju grāmatu par radošo iztēli. vienīgo taustāmo grāmatu, kuru izvēlējos paņemt līdz

 (gandrīz patiesi)

jau atkal skatījos uz saviem piedzīvojumiem no cita skatupunkta. kā vienmēr, secināju, ka joprojām ir kur augt un ir pie kā piestrādāt, jo vienmēr tak var vairāk, labāk, perfektāk utt visās jomās. mja a, jo ilgāk, patiesāk un atklātāk dzīvoju sev un citiem, jo skaidrāk saredzu un pat vairs nenoliedzu, ka manī snauž kāda maza perfekcioniste ar mazu nosliecīti uz  ideāliem, viņa visai aktīvi rosās un netaisās padoties līdz viss viņai būtiskais būs tā kā izsapņots un iedomāts

lai gan iztēle`fantāzija jau tāpat ir diezgan spilgta, reizēm pat pārāk., `radošā iztēle` tomēr nāk palīgā. arī Anastasija runāja par tēlainās domāšanas mākslu visa pamatā. mmmhm 

“If my mind can conceive it and my heart can believe it, I know I can achieve it

  

Don’t ask what the world needs. Ask what makes you come alive and go do it; because what the world needs is people who have come alive

Don`t be afraid of death; be afraid of unlived life. You don`t have to live forever, you just have to live.. "