sapņu bērni

Nekas nav neiespējams 
Nekas nav apsolīts 
Un tas, kas tagad notiek 
Nebija plānā ierakstīts 
Mēs atkal esam dzīvi 
Bez viltus asarām 
Un varam elpot brīvi 
Un ticēt pasakām 

Mums pieder tik daudz 
Bet mēs gribam vairāk 
Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk 
Jo sapņiem nav beigu 
Un lielceļiem nav.. 

mīlīši, Šī diena ir kas vairāk..

šodien es atkal skrēju, skrēju daudz. bija gan laiks, kad uz minūti, vairākām apstājos pirms spert nākamo soli pretī  lielajam izaicinājumam. bet noskrēju daudz vairāk kā sākumā biju plānojusi`cerējusi ( 30-40 min. vietā viss pasākums man aizņēma vismaz 2 stundas, no kurām ~1,30 stundu labākajā gadījumā tīri noskrēju), jo vakars bija lielisks un pašsajūta tā pat un ahhh, šodien atgadījās kāds~ ĀRPRĀC, tik skaistiii.. mazliet žēl, ka nebija Canoniņa, bet ahhhh, uzskrēju  augšā pa ŠEKSPĪRA AVĒNIJU (trakoti stāva iela un mājas tur  gar malām kā sēnes  un  vēl pie tam kā pasakā., mmmmh, tieši tādas par kurām es vienmēr jūsmoju un  visiem stāstu, ka es arī tādu gribu, gribu, gribuuuu..,  he he, tur katrai mājai ir skaists balkoniņš otrajā stāvā, vītām margu stīgām, droši vien, kur Romeo pie Džuljetas rāpties?.), pašā kalna virsotnē atradu Aleksandra parku, kur starp milzīgajiem un šķiet senajiem kokiem paslēpušies pasakaini skati uz pilsētu no augšas.  ehhh, kādu dienu aizskriešu vai aiziešu ar Canoniņu, jums tas jāredz, kaut nedaudz =) tā nu es tur pariņķoju, pasapņoju, pajūsmoju un papriecājos par lielisko atradumu, jo man ļoti patīk staigāt te pa ielām, kalnu virsotnēm, un medīt visādus elpu aizraujošus skatus, tie no augšas ir tiiiik pasakaini  skaisti un pat mazliet sirreāli, pār gaišo pilsētu zaļo kalnu ielokā, mmmm.. un vakaros, kad jau mazliet satumst, tad pilsētu un māju logus izrotā zeltainas gaismiņas un no augšas tas viss atkal ir `mirkli apstājies` vērts baudījums., kaut jūs to redzētu (vismaz tie, kuri tā pat kā es, ir stāvā sajūsmā par kalniem..)

~ te iespraucas gara saruna`čats ar kādu milzīga mēroga avantūristu (trakāko, ko līdz šim zinu). es UK, viņš Istambulas lidostā gaida reisu uz AAE, lai pēc tam tālāk lidotu uz Indiju, uz pāris mēnešiem, jo sapņiem un lielceļiem beigu nav.,  veiksmi`veiksmi`veiksmi*


un nu jā, tā rezultātā mans stāsts bišķi aprāvās` tikmēr jau sākusies jauna diena un manas domas nu jau lido citos augstumos. bet ziniet, ir jau mazliet lieliski tā papļāpāt, ja sen nav pļāpāts, par visu, visu, kas dzīvs un īsts.. un dzīvot mirklī, ne tikai plānos par to, kā kam būs būt.. + šodien tiku gan pie botām, gan milzīgas krūzes dāvanā! (bija doma, ka ar H2O tās svars varētu būt pat par lielu, bet nēe, izrādās tīri nesama), nu man ir kur taisīt savu piparmētru tēju tā pa īstam.. sapņu ziņā, man ārkārtīgi patīk nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu., un reizēm brīnumainā kārtā tas izdodas, he he, un tas ir tiiiiik patiiikamiiiiii, pacilājoši un iedvesmojoši uz jauniem gara darbiem, mmmhm  
 
Sapņu bērni ir un būs ( pat, ja nesapratīs.).  =)

Make Your Life Your Masterpiece ***