1/2 maratona

nevarētu teikt, ka baigi lepojos ar 2:13, gribēju mazāk.., kaut pēc mana plkst. sanāca 2:03, kas nozīmē to, ka savu mērķi tomēr esmu sasniegusi, tik ~ 10 min. esmu nostaigājusi pauzītēs, kas galīgi nebija plānots.. mjaa, jau pavisam drīz (~1km) pēc Starta  sapratu, ka šī iespējams nav tā labākā skriešanas diena un ja tas būtu bijis vnk treniņš, jau pēc ~ 3km būtu beigusi sevi mocīt (šajā `sezonā` man vnk ir dienas, kad galīgi neskrienas un ir dienas, kad skrienas pavisam lieliski), jo lielāko daļu trasē pavadītā laika, nācās izmantot plaukstu palīdzību, lai varētu normāli elpot un katru H2O pieturu izmantot, lai apstātos, pastaipītos un iespējams tiktu vaļā no grūtībām brīvi elpot.,  bet nekā. Uzzinot, ka Ušakovs īsi pirms Finiša paģībis mēģinādams iekļauties 2:00, biki nomierinājos, es tad vismaz tiku līdz galam un mans plkst. rādīja 2:03, un tas priecēja.. vēl trasē manu omu mazliet uzlaboja tas, ka manis apskrietajiem vīriešiem uz krūtīm bija tādas pašas krāsas nr.. "D (viņiem tak ir lielākas plaušas, muskuļu masa un fiziskā izturība kā tāda!)

+ īsi pēc finiša tomēr izdevās satikt Iliņu ar māsu un vēl kādu trešo, pagaidām vēl nezināmu.. "), viņa gatavojās skriet 10km (1x savā mūžā 10km) un vēlāk redzot viņu trasē, bij skaidrs, ka skrienas viņai pat ļoti labi un laiks to arī pierādīja. pa nesportisko ~ smejoties secinājām, ka mums abām nu būs aktuāla `krustmāšu tēma`., un tas priecē (^_^)

lēni klibojot uz mašīnu secināju, ka līdz šim šis ir vissmagākais 1/2 maratons (no 3)., pēc 2iem iepriekšējiem pat nebija jāklibo un kur nu vēl jāpārcieš tik ilgstošas elpošanas grūtības un jāizjūt tāds pēcnogurums., šoreiz 3x nav labākā x

toties nu, kad NRM ēra noslēgusies, varu likt jaunu bildi iekšā! ") 

! ASTRO ~ Saule kvadrātā ar Neptūnu, mazāk spēka un enerģijas lielizmēra fiziskajām aktivitātēm., kamēr mazajiem gabaliem~ ideāli  

without limits` just do it

ko gan citu mēs varētu skatīties..")

vēl jo vairāk, šeit var aptuveni ieskatīties pašos pašos Nike pirmsākumos un cilvēku tēlos, kuri to visu reiz aizsāka.. skatoties ar cik lielu precizitāti un rūpēm Bils Bowermans veidoja Stīvam Prefonteinam un citiem saviem skrējējiem ar vien labākus, vieglākus un ērtākus skriešanas apavus, aptuveni varēju nojaust, kāpēc man Nike vienmēr ir asociējies ar ērtumu, komfortu un patīkamu skrējienu., arī apģērbu dizaina ziņā līdz šim vienmēr esmu nonākusi pie secinājuma, ka Nike tomēr kaut kā labāk der (kā uzliets) un tas ir būtiski, pat ja no malas izskatās tikai kā~ skaisti. Protams, mani Bowermana skriešanas apavi sver nevis ~ 67 g, bet  zem 300g., bet man ir tas, kas vēl nebija Stīvam.,~ visādas uberjaunās tehnoloģijas un fīčas, kas skriešanas laikā ļauj justies kā brīnumērtās čībiņās, pat ja skrien jau 10 un vairāk km pa asfaltu., bez jebkāda noguruma un sāpēm locītavās.  Par apģērbu nemaz nerunājot,~ tur zem skaistas ārienes ir paslēpts vieglums, funkcionāls komforts, gaisa caurlaidība vai ūdens/vēja necaurlaidība, ātra žūšanas spēja un ne tas vien, un tai pat laikā tas kaut kā liek cilvēkiem atskatīties/noskatīties, smaidīt, sveicināt pilnīgu svešinieku un vēlēt tam olimpiādi, taurēt un māt ar roku pat ja jūsu kustības virzieni nav ne tuvu vieni un tie paši., un brīžiem tas viss kaut kā liek sajusties tā, it kā tiešām skrietu kādā olimpiādē., un smaidot pamāt saviem atbalstītājiem ") 


Pre vairumā savu finišu bildēs skats ir pavērsts uz augšu~ uz laika rādītāju., arī es savā pirmajā pusmaratona finiša bildē smaidot skatos augstāk~ uz 02:02, ne kamerā., un pat ja daļai viņa izteikumu par skriešanu pavisam nevaru piekrist (priekš manis pārāk galēji un drastiski, pat ja pati esmu skrējusi sāpēs pieklibojot` uz brīdi zaudējot klātesamības, telpas un laika apziņu` pilnīgā bezspēkā saļimstot aiz finiša līnijas kāda rokās vai uz grīdas), arī man patīk skriet, pārbaudīt` apzināt un paplašināt savas robežas un parakstīties zem~
`I like to make something beautiful when I run`

U2` Where The Streets Have No Name

viena stunda un desmit minūtes

šodien skrēju viena., un ej nu iestāti sabiedrības dvēselei, ka vēlme skriet vienai nav nekas persōnisks.. tā man vieglāk koncentrēties uz skriešanu, kas atsākot treniņus ir diezgan būtiski.. un pusmaratons jau min uz papēžiem ( pirmajam sanāca biežāk un nopietnāk paskriet)

aizlipinājusi ausis ar mūziku, skrēju viena līdz stadionam, tur~ futbola spēle, sacensības ar visiem skatītājiem tribīnēs un maiņu uz soliņiem.. + jaunie vieglatlēti blakus trenējas. kad otrajā aplī treneris jau man draudzīgi māja ar roku, sapratu, ka šodien te skriet nesanāks

jaunus km meklējot, skrēju uz Silavu, kolēģe ieteica tur skriet, jo esot mierīgi, klusi, gludi utt., bet tur~ trases vidū manu, ka netipiski zemu lido helikopters un tieši man pretī.. apstājos, iepauzēju savu laiku un domāju~ pag., kas te tagad notiek.? uz kurieni man tagad skriet? skatos, ka tas laižas arvien zemāk un zemāk, līdz piezemējas metrus 70 no manis. no tā izrāpjas pāris cilvēku, ieiet blakus esošajā ēkā, pilots iekāpj atpakaļ helikopterī un propelleris jau atkal sāk griezties aizvien ātrāk un ātrāk. saceļot nelielu smilšu vētru, tas pacēlās un aizlidoja pār koku galotnēm.. pagriezos, atpauzēju savu laiku un bišķi apdullusi skrēju atpakaļ

skrienot gar centru uz mājām, pirmo reizi šīs pilsētas ielās manīju kādu mazo cilvēku (pundurcilvēku) pretī nākam

katru dienu skrienot gan tā nenotiek. kad mājās atskrējusi stāstīju to savam ne/līdzskrējējam., hi hi., sasmējos par izteiksmi un~ turpmāk skriešu ja ne kopā ar tevi, tad aiz tevis! ")


* kaut skrienot UK, ik pa brīdim manu acu priekšā mēdza pacelties gaisa baloni tūristu priekam., un arī tad man negribējās lidot tiem līdzi, tik vien noskatīties kā tie paceļas un aizlido., un pamāt visiem lidot gribētājiem ")

Run Like You've Never Run Before

Nike kā vienmēr prot iedvesmot..

.. neeenormālie .. =D

mazliet atsauc atmiņā bērnību, kad ar brāli periodiski sacentāmies par to, kurš no mums ātrāk skrien, brauc un vispār ir labākais.. mamma gan stāsta, ka esot bijuši brīži, kad esam pat sastrādājušies un uzvara neesot bijusi galvenā, bet tas gan esot bijis ļoti agrā bērnībā

twisted nerve

mmmhm., iespējams tas brīdis tuvojas ...

vakar vakarā izgāju paskriet~ gandrīz pat sanāca apskriet pašam pilsētas centram apkārt ( ~ pusotru stundu vidēji ātrā tempā, ko skriet), no tā cik ļoti tas brīdis bija pietuvojies

bet vispār, šī ir tikai viena no manām mīļākajām filmām (vienīgā asiņainā) un šī ir tikai mana telefona zvana melodija, nu jau pāris gadus nemainīgi nemainīta un nepārspēta; tas tomēr ir mazliet dramatiski (tā pat kā melodijas beigās), ka mani reti kad var sazvanīt ar pirmo piegājienu.. un uz  beigām zvanītājs jau  pietuvojas savai `twisted nerve` stadijai.. ` tev kāds zvanīja.., kāpēc tevi atkal nevar sazvanīt? kur tu atkal biji iegrūdusi savu telefonu? mīļā, telefons ir domāts tam, lai tevi vienmēr varētu sazvanīt..` ~ produktīvāk ir atstāt sms manā kontā, kuru ātrāk vai vēlāk izlasīšu, kad jau atkal  būšu atgriezusies realitātē..; un tikai viens cilvēks nez kāpēc saskatīja manī līdzību ar to māsiņu

bet vispār, reizēm klausoties savu Kill Bill plejlisti, aizdomājos~ par ko tas varētu liecināt.. un tad  atkal un atkal nolieku savu zobenu un To Visu atstāju katra paša Karmas ziņā ... 

(27.06~ mars kvadrātā ar neptūnu`You will be much more easily angered than usual, because you quickly interpret everything as a threat to your ego) 

ps. ja kaut kas nenotiek tā kā vajag, ir tikai divi varianti: vai nu tiek pārbaudīta tava pacietība, vai arī jādodas pa citu ceļu.. `P.Koelju., pagaidīšu, t.i. došu vēl vienu iespēju

sapņu bērni

Nekas nav neiespējams 
Nekas nav apsolīts 
Un tas, kas tagad notiek 
Nebija plānā ierakstīts 
Mēs atkal esam dzīvi 
Bez viltus asarām 
Un varam elpot brīvi 
Un ticēt pasakām 

Mums pieder tik daudz 
Bet mēs gribam vairāk 
Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk 
Jo sapņiem nav beigu 
Un lielceļiem nav.. 

mīlīši, Šī diena ir kas vairāk..

šodien es atkal skrēju, skrēju daudz. bija gan laiks, kad uz minūti, vairākām apstājos pirms spert nākamo soli pretī  lielajam izaicinājumam. bet noskrēju daudz vairāk kā sākumā biju plānojusi`cerējusi ( 30-40 min. vietā viss pasākums man aizņēma vismaz 2 stundas, no kurām ~1,30 stundu labākajā gadījumā tīri noskrēju), jo vakars bija lielisks un pašsajūta tā pat un ahhh, šodien atgadījās kāds~ ĀRPRĀC, tik skaistiii.. mazliet žēl, ka nebija Canoniņa, bet ahhhh, uzskrēju  augšā pa ŠEKSPĪRA AVĒNIJU (trakoti stāva iela un mājas tur  gar malām kā sēnes  un  vēl pie tam kā pasakā., mmmmh, tieši tādas par kurām es vienmēr jūsmoju un  visiem stāstu, ka es arī tādu gribu, gribu, gribuuuu..,  he he, tur katrai mājai ir skaists balkoniņš otrajā stāvā, vītām margu stīgām, droši vien, kur Romeo pie Džuljetas rāpties?.), pašā kalna virsotnē atradu Aleksandra parku, kur starp milzīgajiem un šķiet senajiem kokiem paslēpušies pasakaini skati uz pilsētu no augšas.  ehhh, kādu dienu aizskriešu vai aiziešu ar Canoniņu, jums tas jāredz, kaut nedaudz =) tā nu es tur pariņķoju, pasapņoju, pajūsmoju un papriecājos par lielisko atradumu, jo man ļoti patīk staigāt te pa ielām, kalnu virsotnēm, un medīt visādus elpu aizraujošus skatus, tie no augšas ir tiiiik pasakaini  skaisti un pat mazliet sirreāli, pār gaišo pilsētu zaļo kalnu ielokā, mmmm.. un vakaros, kad jau mazliet satumst, tad pilsētu un māju logus izrotā zeltainas gaismiņas un no augšas tas viss atkal ir `mirkli apstājies` vērts baudījums., kaut jūs to redzētu (vismaz tie, kuri tā pat kā es, ir stāvā sajūsmā par kalniem..)

~ te iespraucas gara saruna`čats ar kādu milzīga mēroga avantūristu (trakāko, ko līdz šim zinu). es UK, viņš Istambulas lidostā gaida reisu uz AAE, lai pēc tam tālāk lidotu uz Indiju, uz pāris mēnešiem, jo sapņiem un lielceļiem beigu nav.,  veiksmi`veiksmi`veiksmi*


un nu jā, tā rezultātā mans stāsts bišķi aprāvās` tikmēr jau sākusies jauna diena un manas domas nu jau lido citos augstumos. bet ziniet, ir jau mazliet lieliski tā papļāpāt, ja sen nav pļāpāts, par visu, visu, kas dzīvs un īsts.. un dzīvot mirklī, ne tikai plānos par to, kā kam būs būt.. + šodien tiku gan pie botām, gan milzīgas krūzes dāvanā! (bija doma, ka ar H2O tās svars varētu būt pat par lielu, bet nēe, izrādās tīri nesama), nu man ir kur taisīt savu piparmētru tēju tā pa īstam.. sapņu ziņā, man ārkārtīgi patīk nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu., un reizēm brīnumainā kārtā tas izdodas, he he, un tas ir tiiiiik patiiikamiiiiii, pacilājoši un iedvesmojoši uz jauniem gara darbiem, mmmhm  
 
Sapņu bērni ir un būs ( pat, ja nesapratīs.).  =)

Make Your Life Your Masterpiece ***

sāc vingrot arī Tu! (VIDEO)

Sevi mīlēt nozīmē ne tikai sakārtot savas emocijas, tas nozīmē arī rūpes par savu ķermeni. 

 

Tādēļ SievietesPasaule.lv(puiši nebaidieties..) ir izveidota video sadaļa, kurā ikviens var atrast noderīgus padomus kā uzlabot savu veselību, izskatu un fizisko formu.

iesildošie vingrojumi (VIDEO) 

vingrojumi taisnai mugurai (VIDEO)

spēcīgām kājām un tvirtam dibenam (VIDEO)

stiepšanās ~ slaidiem muskuļiem (VIDEO)

Fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš palīdzēs atgūt fizisko formu, nostiprināt muskuļus, piestrādāt pie problēmzonām un vienkārši labi justies. Kaspars strādā fitnesā jau 10 gadus. Ikdienā viņu var sastapt sporta klubā "Veselības Fabrika", kur viņš vada grupu nodarbības - spēka, izturības treniņus, velo jeb body bike un dažādas deju nodarbības.

Kaspara ieteikumi, kas jāņem vērā, pirms sāc vingrot

• Tiem, kam jau ir pieredze vingrošanā, būs lieki teikt, ka fiziskās aktivitātes ne tikai uzlabo izskatu, bet arī uzlabo veselību un garastāvokli.
• Izvēloties vingrot mājās, nevajadzētu aizmirst par treniņu secību - iesildīšanās, neliela izstaipīšanās, spēka vingrinājumi vai sirds-asinsvadu sistēmas treniņš (tā var būt skriešana, dejošana, aerobika, riteņbraukšana utml.), un stiepšanās.
• Par iesildīšanos var kalpot jebkuras mērenas slodzes fiziskās aktivitātes. Tās parādīsim kādā no mūsu vingrošanas kompleksiem.
• Tiem, kam nav nekādas pieredzes vingrošanā, vēlētos atgādināt, ka šie vingrošanas kompleksi domāti tiem, kam nav veselības problēmu. Ja ārsts jūs brīdinājis par jebkādām veselības problēmām, vai jums bijusi trauma, pirms vingrošanas uzsākšanas konsultējieties ar ārstu.
• Tāpat vingrot nav ieteicams, ja jūs nomāc nogurums, saaukstēšanās vai citas slimības.

Manuprāt, šis lielisks atradums(pagaidām labākais) un vēl ar VIDEO!, tamdēļ atļaujos  to pārkopēt un tālāk  nodot, tajā neko  nemainot un nelabojot. Lielākā daļa no redzamajiem vingrojumiem ietilpst arī manā `ēdienkartē` un tie man šķiet pieņemami un vērā ņemami labu rezultātu sasniegšanai, pat bez apdraudējuma  iesācēja veselībai(reizēm gadās visādi ar centīgiem vingrotājiem bez priekšzināšanām). Tad nu padalos ar jaunatrastajām saitēm ar visiem vingrot gribētājiem(pro un ne pro līgas), jo tik bieži ir dzirdēts- nu iesaki kaut ko..?!, bet labāk ir vienreiz redzēt, nekā 100x lasīt vai vienkārši klausīties kas un kā.. 

Tad nu skatieties un vingrojiet uz veselību! :)

Lilu `meditē` pēc vingrošanas

(kādā Somijas kolēģa sporta klubā)

all I wanna do is..

- ko labu šodien esi sastrādājusi?

- 2 stundas vingroju un pēc tam 2 stundas braucu ar riteni

-OHO!

~~~
 

mjāa a, mani apciemoja iedvesma

šorīt nolēmu aktīvāk izkustēties. pirms tam piemērīju savus Nike šortiņus(drīz sāksies vasaras sezona!), kurus iepriekš apzīmēju kā apspīlētos(ne iespīlētos). bet šodien tos par tādiem vairs nevarēju nosaukt( izskatījās kā vienu izmēru par lielu). tas mani nepatīkami pārsteidza (tā jau mazais izmērs). nolēmu piestrādāt, lai atgūtu zaudēto

palīgā ņēmu Pilates. patīk. stundām tā varētu vingrot, ja vien beigu beigās nepagurtu un iedvesma nepazustu. ja pirms pāris gadiem LV būtu  bijusi iespēja apgūt šo vingrošanas mākslu tā, lai pēc tam citiem to tālāk nodotu~ es to būtu darījusi. tagad gan, toreiz (treniņos) gūtās iemaņas mazliet pabalējušas, lai gan darbā(kad strādāju) vienmēr jaucu kopā pilates, jogu un parastos vingrojumus, atkarībā no sasniedzamā mērķa. un galu galā, kāda gan cilvēkam starpība, kādus vingrojumus  viņš pilda, galvenais, ka tie lieliski darbojas un viņam patīk

tā 2as stundas novingrojusies, nolēmu, ka pirmajai reizei pietiek. paskatījos pa logu un laiks rādījās pasakains. perfekti piemērots riteņošanas sezonas atklāšanai. atkal nomainīju kostīmu uz kaut ko garāku, siltāku un aidaaaaaaa

kopumā, mierīgu sirdi nojoņoju ap 30-35km, apmetu loku ap savu pilsētu un vēl šur tur iegriezos (mīļākajās vietās). mana dzimtā pilsēta tautā tiek dēvēta kā 9u pakalnu pilsēta. tā rezultātā arī man tika pa pāris pakalniem. par ko es tikai priecājos.  braucot pret kalnu, kāju muskulīši tā vien signalizēja par lielāku slodzi un sirds tāpat.  bet tāds bija mans mērķis. tuvojoties beigu posmam, piestāju savas vecās skolas stadionā, izstaipījos, izlocījos tieši tā pat kā toreiz, kad tur ik pārdienas rosījos. ir lietas, kuras mūžam paliek atmiņā un laiks tās nespēj dzēst(piemēram, vecie staipīšanās vingrojumi). ehhh, mjāa a.  pēc tam nolēmu, ka sezonas atklāšanai pietiek, vēl līdz finišam jātiek( ~ 5 km priekšā). tiku. lai gan bija sajūta, ka vēl mierīgi varētu kādu stundiņu piemest,  bet 1x gana. tagad jāgaida  muskuloskeletālās sistēmas atbildes reakcija

~~~ 

vai es arī turpmāk sevi tā lološu, katru dienu pa 4ām stundām? visticamāk, nēee

bet vismaz periodiski gan varētu saņemties un iedot slinkumam pavasara brīvdienas. ar riteni jau ir pavisam viegli un pilatēm tā pat, he he

tas viss  atkal atsauca atmiņā manu kādreizējo domu~ izmēģināt spēkus kalnu riteņbraukšanā. visus tos mūvus, manevrus utt.. patīk. gribētos. ehh, mjāa a

hmmm, cerams kādu dienu šī doma materializēsies *

I want to ride my bicycle
I want to ride my bike
I want to ride my bicycle
I want to ride it where I like 

rallija ātrumposms jeb cik ļoti es sevi mīlu

Atsaucoties Romeo aicinājumam, 

parādīšu šo to no savas puses

izejot no mājām, paveras šāds tālēs aicinošs skats

un es ļaujos.. ar pareizo elpu uzsāku savu tipināšanu

paņemot kreiso pagriezienu, 

skatienam paveras sen stādīta aleja un ne tikai

tās galā jau atkal nogriežos pa kreisi un ieeju līkumā

pēc tā, izņemot vēl vienu un vēl vienu līkumu 

ieeju `taisnē`

kur mani jau sagaida stirna

(šī viņai iemīļota vieta)

tur tālumā~ bīstamā zona, 

par ko liecina svaigi atstātās pēdas nesen sasnigušajā sniegā

un man un, visticamāk, viņai arī tas nepatīk

bet kas neriskē, tas nevinnē

te jau atviegloti uzelpoju, 

paskrienot garām bīstamajai~ rejošajai zonai

šoreiz klusums

mierīgu sirdi

varu pievērsties dabas apjūsmošanai..

šīs daiļās dāmas, pat mani pāraugušas savā garumā

tālumā jau saredzams mans maršruta viduspunkts

mazais vītoliņš

un kupenās paslēpusies upīte

paveroties pa labi

saprotu, ka ja vien vēlētos, varētu skriet vēl tālāk

taču es vienmēr( visus savus līdzšinējos 3 skrējienus) 

vēlos griezties apkārt,

vismaz pagaidām

jau atkal saņemu sevi rokās, 

lai uzskrietu pa kalnu bez apstājas

un domās, lieku suni gulēt

pievarot vai nepievarot kalnu,

acis pavēršot pa kreisi,

tālumā saredzama pilsēta un tik tipiskais dūmu mākonītis

kad veiksmīgi pārvarēts rejošais posms

(arī šoreiz kluss, tātad mana taktika strādā..!)

 atviegloti uzelpojot, tuvojos finišam!

~~~

Atslēgvārdi~

sniegs, lauks, stabs, ceļš, stirna, koks, kalns, māja, suns

domās allaž(visas 3 reizes!) smejoties, iztieku bez I~poda

un pie sevis rīmēju un velku paralēles ar pluss mīnuss Gustavo..

vaiii, kas ar mani

~~~ 

rallija ātrumposms, jo tas ir kāds rallija ātrumposms

 
ik vasaru šeit pulcējas ļaužu jūra, 

lai saelpotos auto saceltos putekļus

un apbrīnā ieplestu acis,

kuras gan arī tiek periodiski aizbērtas ar smiltīm, 

labākajā gadījumā..

rallija ātrumposms, jo reiz kāds auto-rallija-fans man teica tā~

ko tad uzreiz neteici, ka dzīvo tādā un tādā ātrumposmā?!

laikam jau tāpēc, ka rallijs nav mans prieks un acuraugs

un es ik vasaru neieplūstu ļaužu pūlī, 

lai izberztu sev acis no smiltīm

un ieelpotu zemisko putekļu devu

ar kādām tur izplūdes gāzēm..

jā, pilnīgi pareizi, 

tās dienas nav manas mīļākās dienas

šai pus

~~~

par cik es sevi ļoti mīlu(lasīt arī kā saudzēju..), 

tad šis gabaliņš mani pilnībā apmierina

kopumā~ nepilni 3km,

kas kardiotreniņam ir ideāli..

un man jau neko citu arī nevajag,

jo es tak mīlu sevi tādu, kāda esmu!

mājās gan izritinu parodiju par jogas paklājiņu

pastaipos un papildu šādus tādus vingrojumus

pārsvarā gan korsetei

bet  arī pārāk neaizraujos,

jo ir taču labi! :)

run baby run

`I open my eyes

I look to the sky

it's a sunny day

the world is looking so bright

what a surprise

it's a sunny day

Gimme Gimme Gimme Gimme what I want

I want sunshine.. ?`

šādi vārdi iešāvās prātā no rīta atverot acis un paskatoties koši zilajās, saules pielietajās debesīs..

hmmaaa.., tik noskaņojums tāds nekāds, 50/50.. kā rezultātā mani gaismas spēki jau atkal cīnījās ar tumsas spēkiem.. un tapa `answers are everywhere` sev par atgādinājumu, uzmundrinājumu un vēl šo to.. pati tak teicu, ka šī nav dusmu, gaudu un raudu izlietne.. bzzz

pēdējās rindas

`It is very simple` she thought

You get up, you go, you do, you see

You put one foot in front of the other..`

tomēr lika mazliet sarosīties šeit un tagad ,

kā sievišķīga būtne, noskaņojuma pacelšanas un slikto domu atgaiņāšanas nolūkos, nolēmu uzspēlēt pārģērbšanās spēli. šoreiz intereses pēc apskatīties, kas manos krājumos būtu piemērots skriešanai ziemas apstākļos. tā nu vienu pēc otra sāku vilkt laukā savus dārgumus

mans sporta` fetišs`, Nike izstrādājumi no galvas līdz kājām. varbūt tāpēc, ka skolas gados sev apsolīju, ` kad izaugsi, tev viss būs no Nike..` un smejies vai raudi, bet pēc pāris gadiem tiešām radās iespēja to visu iegādāt un no dienas dienā nēsāt. esmu gan pamēģinājusi arī citus zīmolus, bet tie nav tik ērti, skaiti un pārdomāti, un neder kā uzlieti manām auguma aprisēm.. kas tomēr ir diezgan ļoti no svara. tā nu es citus zīmolus vispār ignorēju, ja nav tad nav. ja vien neskaita Converse brīvā laika apavus~ perfekti, viegli, ērti un skaisti, mhm, iesaku

galvu nolēmu apsegt ar zili puķotu brīnumu, kuru iegādāju Vācijā, lai būtu siltāk vēsākos vasaras vakaros un rudenī traukties pa Rīgas ielām ar velo. tāda multifunkcionāla štellīte ar siltu oderi, kuru var izmantot kā matu gumiju, cepuri, matu lentu, šalli vai mutes~ deguna aizsegu tādā baisā salā kā šoziem

tā sapucējusies, nolēmu iziet laukā, lai izmēģinātu, cik mans kostīms atbilstošs laika apstākļiem. Tests izturēts

nākamais solis~ izmēģināt darbībā, aizskrienu no viena sētas gala līdz otram.. it kā vējiņš pūš cauri, bet pieņemami

nākamā doma, ja jau esmu saģērbusies un pat laukā iznākusi, mazliet jāpaskrien

tik ieskrienu pakaļ saulesbrillēm, lai varētu uz pasauli skatīties plaši atvērtām acīm, jo apkārt vienas sniega kupenas vien

pie reizes kabatā iestūķēju i~podu, bez tā no mājām reti izeju.., drošs paliek nedrošs, ja nu vajadzīga mūzikas terapijas dziedinošā iedarbība tad un tūlīt?!

soli pa solim. vienmēr paticis vērot savu ēnu skrienam. pareizā elpa aiziet automātiski, kā iedzimta, labi, ka šī iemaņa ar laiku nezūd. pie sevis smaidu par tempu, bet pirmajai reizei pieņemami. labi, ka nav daudz ko nest, tiešā un pārnestā nozīmē, tad būtu vēl smagāk ap sirdi un kājām. skrienu viegli, bet motors jūtami novārdzis, pluss, brokastis ar vēl nav apēstas

bet sajūtas tomēr labākas par tām, kas reiz radās, 6os no rīta skrienot no Siguldas gravas vienas puses uz centru padsmit minūšu ietvarā, ar somu plecā., toreiz man šķita, ka palikšu turpat uz slavenajām Siguldas trepēm, kad koki gar acīm jau paši skrēja un nebeidzamo trepju galā jau blāva rīta gaisma pavīdēja., lai to sasniegtu bija jāatrod sevī pēdējās spēka paliekas.., jo paspēt vajadzēja laikā! paspēju., bet daudz tas no manis prasīja. pēc tam sev apsolīju nākamreiz celties laicīgāk

reiz sev pat iegādāju augstpapēžu zābakus (man toreiz tik netipiski) ar nolūku, lai būtu iemesls laicīgāk iziet no mājām un vispār no jeb kurienes laicīgāk izkustēties, jo ar tādiem tak nepaskriesi tik ērti un ātri. eksperiments izgāzās.. iemācījos veikli skriet pat ar augstpapēžu zābakiem. tagad, ja nēsāju, tad citos nolūkos

.. tā tipinot, ar katru soli pie sevis atsaucot atmiņā reiz piedzīvoto, tiku līdz vītolam un upītei sniegotu pļavu un mežu ielokā. nolēmu apstāties, paņemt pauzi un griezties apkārt, jo atpakaļceļā vēl kalns priekšā. netrenētai sirdij un kājām tas ir pārbaudījums. kalna vidū sevi pažēloju, neizspiežot no sevis visu līdz pēdējam, pārgāju uz raitu soļošanu, jo līdz finišam tak vēl bija jātiek

mana trakākā, līdzšinējā pieredze ar kalnu, reiz vienās sacensībās nedaudz pirms paša finiša bija diezgan iespaidīgs un spēkus paņemošs kalns. noskrēju bez apstājas, pēdējiem spēkiem tiku līdz finišam, tik viens posms no kalna pievarēšanas gan no atmiņas izgriezts, kā no  nekvalitatīvi samontētas filmas, jo pilnīgi neko neatceros par to, kā tiku no punkta A līdz punktam B un šāds notikumu pavērsiens mani  visnotaļ neiepriecināja. turpmāk ņēmu to vērā

šoreiz, pirms finiša sastapu stirnu. vien kādus 5m no manis. šoziem stirnas ir īpaši draudzīgas. tā nu es tipināju vēl lēnāk un skatījos uz viņu un viņa uz mani. mani ar acu skatu pavadījusi, viņa šķērsoja to pašu taku, kuru es.. gan jau ka ceļā uz ābeļdārzu, vēlajās brokastīs

otrā rītā izkāpjot no gultas, kājas lika noprast, ka zina, ko esmu darījusi ar viņām pagājušajā rītā

otrais skrējiens jau bija raitāks un patīkamāks, arī brokastis tika laicīgāk vēderā noglabātas un kalns veiksmīgāk pievarēts. pēc noskrieta pusgada, treneris reiz teica, `tagad man labāk patīk skatīties, kā tu skrien`. mjaa, tu vari skriet skaisti un vari skriet savādāk.. no sākuma, gan viss ir savādāk.. līdz skaistumam un dailei ir jāizaug

run baby run..  vārdi no kādas filmas un dziesmas, kurus parasti asociēju ar sevi, savu skrējienu jebkādos nolūkos

P.s.,  pirmais ieraksts veltīts Romeo , par iedvesmu

Ja nebūtu atradusi Tavus skriešanas piedzīvojumus, tad diezin vai šeit un tagad būtu aizdomājusies par skriešanas priekiem. Paldies!  :)