Brīvība, kas netiesā, bet glābj..

.. apziņā (pilnīgā apziņā un sevis klātbūtnē) noteiktas lietas nav iespējamas. Tu nevari iemīlēties, ja apzinies ..

Tad iemīlēšanās ir grēks. Tu vari mīlēt, taču tā nebūs " iekrišana" mīlestībā, tā būs- pacelšanās. Kāpēc angliski tiek lietots apzīmējums " to fall in love", kas burtiski nozīmē " iekrist mīlestībā"? Tā ir krišana, tu krīti, tu necelies augšup.
Kad tu apzinies, krišana ir neiespējama- pat ne iemīlēšanās. Tas nav iedomājams, tas vienkārši nav iespējams. Apzinātībā tas nav īstenojams. Mīlestībā tu celies augšup. Un pacelšanās mīlestībā ir pilnīgi cits fenomens, kas atšķiras no iekrišanas mīlestībā. Iemīlēšanās ir sapņu stāvoklis, tāpēc cilvēkiem, kuri ir iemīlējušies, tas lasāms viņu acīs: ir it kā vairāk aizmiguši nekā pārējie, sazāļoti, sapņojoši..  Viņu acis nodod. tās ir miegainas. Cilvēki kuri mīlestībā ceļas augšup, ir diametrāli pretēji. Var redzēt, ka viņi vairs neatrodas sapnī, viņi sastopas ar realitāti un aug caur to. 

Iemīloties tu turpini būt bērns. Pacelšanās mīlestībā tevi briedina. Pamazām mīlestība kļūst nevis par attiecībām, tā kļūst par esamības stāvokli. Tad tas nav tā, ka tu mīli vienu, bet nemīli citu, nē- tu vienkārši esi mīlestība. Lai arī kas tev pietuvojas, tu dalies ar to. Lai arī kas notiek, tu sniedz savu mīlestību. Tu pieskaries akmenim tā, it kā tu pieskartos mīļotā cilvēka ķermenim. Tu raugies uz koku tā, it kā tā būtu tava mīļotā cilvēka seja. Tas kļūst par esamības stāvokli. Ne tāpēc, ka esi iemīlējies. Tagad tu esi mīlestība. Tā ir pacelšanās, ne krišana.

Mīlestība ir skaista, kad tu audz caur to. Un mīlestība kļūst netīra un neglīta, kad tu caur to krīti. Agri vai vēlu tu atklāsi, ka tā pierāda, ka ir kaitīga. Tā kļūst par atkarību. Tā ir tevi sagrābusi, tava brīvība ir sagrauta. Tavi spārni ir aplauzti, tu vairs neesi brīvs. Iemīloties tu kļūsti par īpašumu, tev pieder kāds un tu atļaujies piederēt kādam. Tu kļūsti par lietu un tu centies arī otru cilvēku, kurā esi iemīlējies, pārvērst par lietu.

Īpašums... Ikviens turpina piesavināties izredzēto, savu mīļoto. Tā vairs nav mīlestība. Patiesībā, kad tev pieder cilvēks- tu ienīsti, tu iznīcini, tu nogalini to. Tu esi slepkava. Mīlestībai vajadzētu dot brīvību. Mīlestība ir  brīvība. Mīlestība padarīs izredzēto vēl brīvāku, tā dāvās spārnus, atvērs bezgalīgas debesis. Tā nevar kļūt par cietumu, ieslodzījumu. Taču tā ir mīlestība, kuru tu nepazīsti tāpēc, ka tā notiek tikai tad, kad tu apzinies. Tāda veida mīlestības kvalitāte rodas vienīgi tad, kad pastāv apziņa. 

Un tā ir ar visu, ko tu dari..  

Apziņa` atslēga līdzsvarotai dzīvei` Osho 

patiesībā Ošo stāstus mēdzu lasīt it nemaz, tik ļoooti retu reizi.., un nevienu no sākuma līdz galam. iespējams, tas viņa izteiksmes dēļ., bet par spīti visam, ir idejas un domas, kuras arī man rādās tādās pat krāsās.. un tieši tas tajās retajās reizēs, tad liek ar zinātkāru interesi ieskatīties, ko tad nu viņš tur atkal ir sastāstījis.. par ko tauta tā jūsmo.. es nejūsmoju, es  vienkārši nojaušot zinu, ka tā ir, vismaz par tām `izrautajām lpp`, kuras esmu lasījusi.. un velosipēdu no jauna jau arī vairs neizgudrosi.. patiesībā, jau patiesība sen kā ir tur ārā un nu jau ir arvien neiespējamāk atklāt kaut ko tādu, ko kāds jau  kaut kad nebūtu atklājis, aprakstījis, izteicis utt.. Kā lai mūsdienu cilvēks atklāj kaut ko jaunu un nebijušu, lai ierakstītos pasaules To cilvēku grāmatā? smagi gribētājiem, jūtu līdz.. 

šī vakara lielais stāsts un drāma ir par Mīlestību un Brīvību.. 

patiesībā jau Ošo šovakar mani mazliet glābj.., jo reizēm man diezgan ļoti šķiet, ka man apziņas ir vai nu par daudz vai par maz.., tā pat kā mīlestības un brīvības

nu jau pirms pāris gadiem Dailē noskatījos `Penelope un Diks`., ja būtu to redzējusi vēl pāris gadus pirms redzēju, iespējams smietos kopā ar zāli vai domātu, cik nejēdzīga izrāde.. bet  acīs riesās skumju asaras par to, kā greizsirdība nogalina mīlestību, reizēm tikai tēlaini izsakoties, reizēm pavisam tieši..  un par to, kā sievietes mīlestības dēļ dzīvo un mirst. Vai viņām vajadzētu uzsist pa plecu un teikt- `Malacis!, tu esi  apbrīnojama `vai `Atmosties! tā nav mīlestība, kuras dēļ sevi tā ierobežo..`

Brīvība tava- manējā,

brīvību dala divatā..

Dzīve nav par to,

kā pelnīt, skriet un ēst.

Nav skaitīt nozīmes,

ja atdod labāko..

H2O` brīvības iela