ko gan citu mēs varētu skatīties..")
vēl jo vairāk, šeit var aptuveni ieskatīties pašos pašos Nike pirmsākumos un cilvēku tēlos, kuri to visu reiz aizsāka.. skatoties ar cik lielu precizitāti un rūpēm Bils Bowermans veidoja Stīvam Prefonteinam un citiem saviem skrējējiem ar vien labākus, vieglākus un ērtākus skriešanas apavus, aptuveni varēju nojaust, kāpēc man Nike vienmēr ir asociējies ar ērtumu, komfortu un patīkamu skrējienu., arī apģērbu dizaina ziņā līdz šim vienmēr esmu nonākusi pie secinājuma, ka Nike tomēr kaut kā labāk der (kā uzliets) un tas ir būtiski, pat ja no malas izskatās tikai kā~ skaisti. Protams, mani Bowermana skriešanas apavi sver nevis ~ 67 g, bet zem 300g., bet man ir tas, kas vēl nebija Stīvam.,~ visādas uberjaunās tehnoloģijas un fīčas, kas skriešanas laikā ļauj justies kā brīnumērtās čībiņās, pat ja skrien jau 10 un vairāk km pa asfaltu., bez jebkāda noguruma un sāpēm locītavās. Par apģērbu nemaz nerunājot,~ tur zem skaistas ārienes ir paslēpts vieglums, funkcionāls komforts, gaisa caurlaidība vai ūdens/vēja necaurlaidība, ātra žūšanas spēja un ne tas vien, un tai pat laikā tas kaut kā liek cilvēkiem atskatīties/noskatīties, smaidīt, sveicināt pilnīgu svešinieku un vēlēt tam olimpiādi, taurēt un māt ar roku pat ja jūsu kustības virzieni nav ne tuvu vieni un tie paši., un brīžiem tas viss kaut kā liek sajusties tā, it kā tiešām skrietu kādā olimpiādē., un smaidot pamāt saviem atbalstītājiem ")
Pre vairumā savu finišu bildēs skats ir pavērsts uz augšu~ uz laika rādītāju., arī es savā pirmajā pusmaratona finiša bildē smaidot skatos augstāk~ uz 02:02, ne kamerā., un pat ja daļai viņa izteikumu par skriešanu pavisam nevaru piekrist (priekš manis pārāk galēji un drastiski, pat ja pati esmu skrējusi sāpēs pieklibojot` uz brīdi zaudējot klātesamības, telpas un laika apziņu` pilnīgā bezspēkā saļimstot aiz finiša līnijas kāda rokās vai uz grīdas), arī man patīk skriet, pārbaudīt` apzināt un paplašināt savas robežas un parakstīties zem~
`I like to make something beautiful when I run`
Pre vairumā savu finišu bildēs skats ir pavērsts uz augšu~ uz laika rādītāju., arī es savā pirmajā pusmaratona finiša bildē smaidot skatos augstāk~ uz 02:02, ne kamerā., un pat ja daļai viņa izteikumu par skriešanu pavisam nevaru piekrist (priekš manis pārāk galēji un drastiski, pat ja pati esmu skrējusi sāpēs pieklibojot` uz brīdi zaudējot klātesamības, telpas un laika apziņu` pilnīgā bezspēkā saļimstot aiz finiša līnijas kāda rokās vai uz grīdas), arī man patīk skriet, pārbaudīt` apzināt un paplašināt savas robežas un parakstīties zem~
`I like to make something beautiful when I run`
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru