es to zināju, es to jutu.. ka pienāks šī diena.
diena, kurā es visā savā steigā aizmirsīšu uzvilkt~ svārkus!!!
un bija jau par vēlu skriet atpakaļ.
par laimi, biju vienīgā, kura šo neveiklo misēklīti pamanīja ~
visai veiksmīgi nomaskējos ar pagaro mētelīti un nu jau mini-mini kleitu
(kuru vēl pirms gada nēsājot, iztiku pat bez garā mēteļa),
un melni melnām kājām garos melnos zābakos.
phew, labi, ka `brīvdienā` tas tā un ka bezmaz puspasaule šobrīd staigā tādā paskatā ~
`pusplikām pēcpusēm` (no kā šogad cenšos atradināties..)
`pusplikām pēcpusēm` (no kā šogad cenšos atradināties..)
un ko gan var gribēt no cilvēka, kurš ģērbjoties cenšas izmērīt t o
un paralēli vēl pļāpā pa telefonu., velkot zābakus, cenšas apēst pa kādam varen gardam brokast-cepumam un tik visvispēdējā brīdī steigšus iziet pa durvīm, viņķelējot ap kaklu milzīgu šalli, lai lielajā vējā nenosaltu..
labi, ka durvis aizslēdzu! ^^
labi, ka durvis aizslēdzu! ^^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru