"Ziniet! Vislabāk es gribētu būt trusis. Es gribētu, lai mana pasaule beigtos ar pēdējo garšīgo pieneņu lapu. Bet kādam ir labpaticies manu truša būtību sabojāt ar vienu lieku rievu manās smadzenēs. Un tā nu es allaž iekuļos nepatikšanās, aizklīstot pārāk tālu no pļaviņas, kurā man atļauts ganīties! It kā jau mierīgi varētu pateikt nē, viss, pietiek, tepat jau ir labi un ērti. Bet tad es paskatos un pārējām trušu dvēselēm, un man ļoti gribas viņiem pastāstīt par lieliskajām meža zemenēm, kas aug tur, aizliegtajā mežmalā. Par vilkiem, lāčiem un pūcēm, un nātrēm, kas tiek cauri tavam biezajam un labi aprūpētajam kažokam.
Tā nu mēs, trušu kopiena, te dzīvojam un satraucamies par tukšo ledusskapi un basajām kājām rudenī, līdz dienai, kad Lielais Saimnieks tur, augšā, mums maigi apgriezīs sprandu un mūsu ādas izmantos jaunu pieneņu audzēšanai. Bet man, mīlīši, gribas saprast- kas ir tā nagla pakaļā, kas liek manai truša būtībai bāzt galvu katrā žoga caurumā aiz mūsu leknajām ganībām? Tik daudz reižu ir dabūts pa seju, bet- vienalga! Ticiet man, meža zemenes ir daudz vērtīgākas par uzdauzītām acīm un pāršķeltu lūpu!"
Mārtiņš Freimanis
"Zālīte truša dvēselei"
šorīt, darbā ap brokastlaiku, pēkšņi iz-/-ievēlējos sev dāvanu (ko zem eglītes atrast..). šogad tie būs Freimaņa dzejas (nu jau 2!) un nošu (neskaitāmi) krājumi, mmmhm
Šogad esi labi uzvedusies? Dāvanas jau pienākas tikai rātnajiem.
AtbildētDzēstKņudinoši skaists izraksts no viņa domu pasaules... Patīk. Ļoti.
AtbildētDzēstps. pheeew, tad jau laikam šogad labi uzvedos~ dāvanas saņēmu! 8)
AtbildētDzēstps. Freimaņa domu pasaulē ir dauuuudzumdaaaaaudz kņudinoša skaistuma, mmmhm ")
AtbildētDzēstPat pārāk rātna, jo nerātnās dāvana joprojām nav atnākusi. *domīgs* Katru rītu skrienu lejā uz pirmo stāvu skatīt, vai pastkastītei nav vēders uzpūties ar kādu ierakstītu vēstuli, bet nekā.
AtbildētDzēst