Shum`Shum: ღ

otrdiena, aprīlis 13, 2010

ღ

Es zinu, mēs vēlreiz satiksimies,
Tik jautājums ir, kad tas būs un kur

Vai satiksimies kādā ielas stūrī,
Kuram daudzreiz būs jau mainīts nosaukums

Vai uz mīlētāju nosēdēta sola,
Kuram blakus Vērmaņparkā lauvas skumst

Vēlāk roku rokā staigāsim pa ielām,
Mums kā ēnas gadu simti līdzi ies

Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs,
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies

tur tālumā, divi putni saulrietā virs Rīgas jumtiem
~mūsu mīlestība~

3 komentāri:

Toma Sirds2010. gada 13. aprīlis 14:35
Rīgas jumti sniegos?
AtbildētDzēst
Atbildes
Romeo2010. gada 13. aprīlis 19:56
Hmmm, šajā informācijas straumē manas pēdas jūt lielus dziļūdens akmeņus.
AtbildētDzēst
Atbildes
Lilu2010. gada 14. aprīlis 16:16
Tom` Rīgas jumti no augšas izskatījās labi( ne sniegoti) un pat ļoooti vilinoši(es labprāt regulārāk tur apgrozītos)

Romeo` mjaa a, Tavas pēdas Tevi neviļ
AtbildētDzēst
Atbildes

Pievienot komentāru

We write to heighten our own awareness of Life.
We write to lure and enchant and console others.
We write to serenade our lovers.
We write, like Proust, to render all of it eternal, and to persuade ourselves that it is eternal.
We write to be able to transcend our life, to reach beyond it.
We write to teach ourselves to speak with others, to record the journey into the labyrinth.
We write to expand our world when we feel strangled, or constricted, or lonely.

If You do not breathe through writing, if You do not cry out in writing, or sing in writing, then don't write, because our culture has no use for it.

We are beginning to see the influence of dream upon reality and reality upon dream.

The dream has to be translated into reality.

p.s You cannot save people, you can only love them..

~ Anais Nin